21.8 °C, 2.1 m/s, 93.6 %

Jaunumi

Sākumlapa JaunumiPilsētaAtrasties uz ledus ir bīstami!
Atrasties uz ledus ir bīstami!
19/01/2021

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) atgādina, ka atrasties uz ūdenstilpju ledus ir bīstami! Ik gadu ziemas periodā vairāki desmiti cilvēku ielūzt ledū un noslīkst. Visā Latvijā aizvadītā gada decembrī ugunsdzēsēji glābēji pēc ielūzšanas ledū no ūdenstilpēm izcēla desmit bojāgājušos, bet šogad jau divus. Savukārt, pēc ielūšanas ledū šoziem izglābti astoņi cilvēki. Jelgavas pilsētā ugunsdzēsēju glābēju palīdzība šogad bijusi nepieciešama vienam ledū ielūzušam sunim. Arī Jelgavas pilsētas Pašvaldības policijai jau ziņots par bērniem, kuri atrodas uz ledus.

“Aizvadīto dienu aukstie laikapstākļi iedzīvotājiem rada maldīgu priekšstatu, ka pēc lielā sala ledus ir biezs un izturīgs. Ledus biezumu ietekmē daudzi faktori un jāatceras, ka ledus kārta uz ūdenstilpēm neveidojas vienmērīgi. Tā ir biezāka pie krastiem, bet ūdenstilpes vidū var būt plāna. Šī brīža ledus izturību ietekmēja arī ilgstošā snigšana, jo zem sniega kārtas pat lielos mīnusos ledus kārta veidojās ļoti lēni, turklāt pats ledus ir ļoti porains, jo būtībā sasala nevis tīrs ūdens, bet slapja sniega kārta,” skaidro VUGD Jelgavas daļas komandieris Aleksandrs Koržeņevskis, norādot, ka vizuāli novērtēts ledus biezums ne vienmēr ir noteicošais faktors drošībai uz ledus, jo biežās laika apstākļu maiņas dēļ, mijoties salam ar atkusni, ledus izturība mazina. “Arī tuvākajās dienās tiek prognozēts atkusnis un ledus kārta kļūs vēl nedrošāka, tāpēc aicinu cilvēkus nekāpt uz ledus!” tā A. Koržeņevskis.

 

Operatīvie dienesti aicina iedzīvotājus būt vērīgiem un ziņot par bērniem un pusaudžiem, kuri staigā pa ledu. Pašvaldības policijai var ziņot pa tālruni 8550, kā arī informāciju var nodot Pašvaldības operatīvās informācijas centram pa iedzīvotāju atbalsta tālruni 8787.

 

Vietas, kur ledus vienmēr būs plānāks:

  • Upju sašaurinājumi. Upju sašaurinājumos veidojas caurtece, palielinās ūdens tecējuma ātrums un siltais ūdens upju dibenā sajaucās ar pārējo ūdeni un paceļas augšpusē, tāpēc šajā vietā ledus ir vienmēr plānāks.
  • Zem tiltiem. Zem tiltiem ledus vienmēr ir plānāks gaisa cirkulācijas un straujākas caurteces dēļ.
  • Pie krastiem. Dabīgo ūdens svārstību rezultātā, kā arī kūstot ledum un sniegam, ledus tiek atrauts no krastiem. Arī tumšais pamats sekmē ātrāku kušanu.
  • Pie krastiem, apaugušiem ar niedrēm. Pie krastiem, kas apauguši ar niedrēm, ledus vienmēr ir trauslāks un neizturīgāks.
  • Kanalizācijas, strauta ieteku vietās. Ledus vienmēr ir plānāks kanalizācijas ūdeņu ieteku vietās to augstākas temperatūras dēļ un strautu ieteku vietās- straujas ūdens kustības dēļ.
  • Vietas ar zemūdens izciļņiem. Ledus ir plānāks vietās ar zemūdens izciļņiem straujas ūdens kustības dēļ šajās vietās.
  • Citās vietās (platu upju grīvās, “auksto” avotu vietās, krauju nogāzēs, pie muliņiem, zemesragu tuvumā, āliņģu vietās, upēs ar spēcīgu straumi).

Ziemas periodā ielūzt ledū un noslīkst ne tikai makšķernieki, bet arī cilvēki, kas, piemēram, pastaigājas vai slidinās pa ledu. Tāpēc VUGD aicina iedzīvotājus nedoties uz ledus, jo tas ir bīstami un var apdraudēt cilvēka veselību un dzīvību! Pieaugušie, atrodoties uz ledus, rada maldīgu priekšstatu bērnos, ka atrasties uz ledus ir droši. Diemžēl bērni, lai arī svarā vieglāki, nespēj objektīvi izvērtēt ledus drošumu.

 

Ja cilvēks ielūzt ledū, tad apkārtējo reakcijai jābūt ļoti operatīvai, jo iespējas izglābties var būt atkarīgas no sekundēs pieņemtiem lēmumiem un pareizas rīcības. Ko darīt, ja redzat, ka kāds cilvēks ir ielūzis:

  • jāzvana 112, dispečeram jānosauc adrese vai izskaidro, kā piebraukt pie notikuma vietas, jāatbild uz visiem dispečera jautājumiem;
  • lai palīdzētu, ielūzušajam jātuvojas rāpus vai guļus, netuvojoties līdz pašai ielūzuma vietai. Ielūzušajam apmēram no 2 – 5 metru attāluma jāpamet aukla, sasieti apģērba gabali, garš koks vai kāds cits priekšmets. Ja glābēji ir vairāki, jāievēro, ka vienam no otra jāatrodas 2 – 3 metru attālumā;
  • izvelkot cietušo uz ledus vai pašam izkļūstot uz ledus, rāpus jāvirzās prom no bīstamās vietas līdz krastam.

 

Lai sekmīgi izkļūtu no ledus, makšķerniekiem ieteicams ņemt līdzi dažādus palīglīdzekļus – ledus irbuļus vai āķus, ar kuru palīdzību var ieķerties ledū un tādējādi izvilkt sevi ārā. Labs risinājums ir pilns makšķerēšanas tērps, kuram ir peldfunkcija vai glābšanas veste, kas ļaus pēc ielūšanas ledū peldēt pa ūdens virsu.

 

VUGD aicina iedzīvotājus būt līdzatbildīgiem, neriskēt ar savu veselību un dzīvību, kā arī nepaiet vienaldzīgi garām, ja redzat, ka bērni vai jaunieši slidinās pa nedrošo ledu – brīdiniet viņus par bīstamību. Savukārt, ja pamanāt, ka cilvēki ir aizgājuši pārāk tālu no krasta vai arī, ja cilvēks ir ielūzis ledū, nekavējoties zvaniet 112!

 

 

Foto: Ivars Veiliņš

 

Informācija: Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests