18.8 °C, 1.7 m/s, 69.8 %

Jaunumi

Sākumlapa JaunumiPilsēta“Brakšķu” vadītājs: “Mūsdienās arvien vairāk ražo iepakojumus, ko nevar izmantot atkārtoti”
“Brakšķu” vadītājs: “Mūsdienās arvien vairāk ražo iepakojumus, ko nevar izmantot atkārtoti”
30/06/2021

Šķirošanas stacijā un poligonā “Brakšķi” ik dienu nonāk sadzīves atkritumi no Jelgavas, Jelgavas novada un citām pašvaldībām. Daļa no tiem tiek samalti, iegūstot kurināmo jeb NAIK, daļa atkritumu – papīrs, koksne, metāls un citi – tiek virzīti tālākai pārstrādei, savukārt pārējais – apglabāts poligonā. ES direktīvas paredz, ka no 2035. gada poligonos jāapglabā tikai 10 procenti no kopējā sadzīves atkritumu apjoma, bet 90 procenti jānodod tālākai pārstrādei. “Brakšķu” vadītājs Jānis Plucis uzsver: lai sasniegtu šo mērķi, nepieciešama arī ražotāju atbildība, bet šobrīd tā gulstas tikai uz poligoniem, atkritumu apsaimniekotājiem un iedzīvotāju sirdsapziņas.

“Iepakojumu un preču ražotājiem jau produkta izstrādes stadijā būtu jādomā, kas notiks ar šo produktu, kad tas nonāks atkritumos. Piemēram, papīra maisiņš ar plastikāta lodziņu. No vienas puses, forši, mēs redzam, kāda smalkmaizīte iekšā. Taču, no otras, – rodas jautājums, kā šo iepakojumu pārstrādāt. Tas nav tikai papīrs un nav arī tikai plastmasa. Mūsdienās arvien vairāk ražo iepakojumus un preces, ko nav iespējams izmantot atkārtoti – skaisti izskatās veikalu plauktos, ir lielāks noiets, bet sarežģītais iepakojums, kas sastāv no vairākiem materiāliem, pārstrādi padara gandrīz neiespējamu. Daļa no šāda veida iepakojumiem neder pat NAIK sagatavošanai,” stāsta J.Plucis. Viņaprāt, sabiedrībā un politiķu aprindās valda pārliecība, ka poligoni paši ar visu tiks galā, taču šī jautājuma risināšanā jāiesaistās arī ražotājam, kurš izstrādā produktu.

 

“Sašķirot mēs varam visu, bet jautājums – kur tas nonāks pēc tam. Mūsuprāt, pēc depozīta sistēmas ieviešanas Latvijā pie mums paliks arvien nekvalitatīvāks materiāls, daļu no tā vispār nebūs iespējams nodot pārstrādei. Šobrīd no pārstrādātājiem ir pieprasījums pēc tīrām un sausām PET pudelēm, metāla, taču, ieviešot depozīta sistēmu, dzērienu iepakojums poligonā praktiski nenonāks. Taču ir jādomā, ko iesākt arī ar citiem izstrādājumiem. Piemēram, zinām, ka atkritumu pārstrādātajiem ir problēmas ar ziepju un šampūna iepakojumu. Proti, pārstrādes rūpnīcā tāda pudele var veidot divu metru putu slāni un uz pāris stundām pat paralizēt ceha darbību. Tās mazgājot, rodas arī citas problēmas, piemēram, ar notekūdeņiem. Vēl viena rūpe ir jogurta un margarīna trauciņi – pārstrādes rūpnīcas tos nevēlas pieņemt, jo tauku atliekas kaitē rūpnieciskajām līnijām,” situāciju skaidro J.Plucis.

 

Jo sarežģītāks iepakojums/materiāls, jo grūtāk to pārstrādāt vai arī pārstrāde vispār nav iespējama. Tādēļ J.Plucis ir pārliecināts, ka jāievieš arī ražotāja atbildība, lai ceļā uz apglabāto atkritumu apjoma samazināšanu iesaistītos visi – ražotāji, patērētāji un atkritumu apsaimniekotāji.

 

 

Foto un informācija: SIA “Jelgavas komunālie pakalpojumi”