Jaunumi

Šo piektdien, 18.janvārī, pulksten 15.00 atklāsim jaunās virtuālās ekspozīcijas, kas ļaus pašu acīm redzēt Jelgavu cauri dažādiem vēstures posmiem. “Kari un karavīri cauri Jelgavas laiku lokiem” ļaus ceļot laikā un būt lieciniekiem zemgaļa bēgšanai no Livonijas ordeņa brāļu gūsta, vai staigāt pa Jelgavas tirgus laukumu 20.gs. sākumā. Savukārt, “Zemgales tautas tērps un tā valkāšanas tradīcijas” ļaus piedalīties zemgaļu kāzās un noaust līgavai svārkus.

Virtuālā ekspozīcija “Kari un karavīrs Jelgavā cauri laiku lokiem”

Jelgavas muzejs aicina jelgavniekus un pilsētas viesus doties līdz šim nepieredzētā ceļojumā pilsētas un reģiona pagātnē virtuālajā ekspozīcijā “Kari un karavīrs Jelgavā cauri laiku lokiem”. Par ceļošanu laikā šoreiz rūpēsies nevis senie artefakti, vai gida stāstījums, bet gan modernās tehnoloģijas un laikmetam atbilstošie risinājumi. Darbināt savu iztēli šoreiz nebūs nepieciešams, virtuālās realitātes brilles aizvedīs jūs ceļojumā uz gadsimtiem senu pagātni bez mazākās piepūles.

            Ceļojuma sākumā jūs acumirklī nonāksiet 700 gadus senā pagātnē – 1285. gadā, kad vācu krustneši savā pagaidu nocietinājumā Heiligenbergā (Svētkalnā) gatavojās iekarot vienu no nozīmīgākajiem seno zemgaļu centriem – Tērveti. Visvērīgākie skatītāji pamanīs arī krustnešu kāroto mērķi – netālu esošo Tērvetes pili.

Nākamā aina pārcels skatītāju no viduslaikiem uz 400 gadus tālāku nākotni, kur cilvēki ne tikai ģērbās smalkāk, bet prata arī nogalināt no attāluma. Šeit 1658. gadā skatītājs kļūs par liecinieku zviedru iebrukumam Jelgavā un slavenā Kurzemes hercoga Jēkaba Ketlera sagūstīšanai.

Ceļojums laikā turpināsies un nogādās jūs 1915. gadā. Šoreiz nonāksiet vēsturiskajā Jelgavas tirgus laukumā un ieraudzīsiet Jelgavas centru tādu, kādu to savulaik ir redzējis Jānis Čakste, Ādolfs Alunāns, Pēteris Juraševskis un citi izcilie pilsētnieki. Šeit, vecajā Jelgavas tirgus laukumā, skatītājs satiks latviešu strēlnieku tēvu Jāni Goldmani un nākamo Latvijas valsts prezidentu Jāni Čaksti.

Visbeidzot ceļojuma nobeigumā skatītājs tiks iemests visai nesenā pagātnē – 1944. gada jūlijā, kļūstot par liecinieku iespējams vistraģiskākajam brīdim Jelgavas vēsturē – pilsētas nopostīšanai Otrā pasaules kara laikā.

Ceļojuma beigās skatītājs sveiks, vesels un karadarbības neskarts tiks nogādāts savā laimīgajā miera laiku ikdienā 21. gadsimtā.

Virtuālā ekspozīcija “Zemgales tautas tērps un tā valkāšanas tradīcijas”

Vai zināt, kādi ir raksturīgie Zemgales brunču raksti? Vai zināt, kā 19. gs. 2. pusē meitas un sievas tika pie saviem košajiem brunčiem? Ja ielūkosieties virtuālajā ekspozīcijā “Zemgales tautas tērps un tā valkāšanas tradīcijas”un “apsēdīsieties” stellēs, tad, izraugoties sev tīkamās krāsas un rakstu, noaudīsiet līgavai vai sev tādus brunčus, ar kādiem var ne tikai pie vīra iziet, bet piedalīties Dziesmu svētkos un mūža galā savu tautas tērpu atstāt mantojumā nākamajām paaudzēm. Kamēr audīsiet, vecmāmiņa dos praktiskus padomus par Zemgales brunču raksturīgajiem ornamentiem un dzijas krāsošanu ar dabīgajām krāsvielām. Kas zin, varbūt noder.

Pūra lāde, kas jāieceļ ratos, nav viegla. Varbūt nāksiet talkā brašajiem puišiem?

Un vēl atcerēsimies, ka IV Vispārējie latviešu dziesmu un mūzikas svētki notika Jelgavā 1895. gadā – vienīgie, kas notikuši ārpus Rīgas. Šos svētkus organizēja toreizējais Jelgavas latviešu biedrības priekšsēdētājs (vēlākais valsts prezidents) Jānis Čakste. Satiksim arī viņu.

Dziesmu svētku krāšņumu allaž ir nodrošinājusi tiklab skanīgā dziedāšana un dejošana, kā košie tautas tērpi, ar ko rotājās dažādos godos un arī Dziesmu svētkos.

Lai to visu redzētu un iepazītu, atliek vien uzlikt ķiveri un piedalīties.

Virtuālās ekspozīcijas muzejā tiek īstenota kopāInterreg V-A Latvijas-Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas projekta “Starptautiskas nozīmes kultūras tūrisma maršruts “Baltu ceļš” ietvaros.

Informāciju sagatavojis

Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs