19.2 °C, 1.3 m/s, 91.4 %

Jaunumi

Sākumlapa JaunumiGudrā pilsētā pats svarīgākais ir cilvēks un viņa drošība
Gudrā pilsētā pats svarīgākais ir cilvēks un viņa drošība
26/05/2016

"Pilsētas svētki ir tas laiks, kad īpaši piedomājam par vērtībām, ko radām un ieguldām savā pilsētā. Saliekot kopā vairāk nekā 60 tūkstošu Jelgavas iedzīvotāju labās domas un darbus, rodas vesela straume, kas pilsētai ļauj augt un kļūt stiprākai. Mūsu pienākums ir ielikt savu artavu pilsētas dzīves uzlabošanā, līdzdarboties pievienotās vērtības radīšanā. Jo pievienotā vērtība nav tikai ekonomisks rādītājs. Tas ir arī rādītājs, kas izmērāms sajūtās, iespējās un prasmēs," aicinot iesaistīties Jelgavas Pilsētas svētkos, uzsver Jelgavas mērs Andris Rāviņš.

Foto: Jelgavas pilsētas pašvaldības arhīvs

“Vai esat kādreiz noformulējuši paši sev – kas man ir Jelgava? Pilsētas svētki ir tas laiks, kad īpaši piedomājam par vērtībām, ko radām un ieguldām savā pilsētā. Saliekot kopā vairāk nekā 60 tūkstošu Jelgavas iedzīvotāju labās domas un darbus, rodas vesela straume, kas pilsētai ļauj augt un kļūt stiprākai. Mūsu pienākums ir ielikt savu artavu pilsētas dzīves uzlabošanā, līdzdarboties pievienotās vērtības radīšanā. Jo pievienotā vērtība nav tikai ekonomisks rādītājs. Tas ir arī rādītājs, kas izmērāms sajūtās, iespējās un prasmēs,” aicinot iesaistīties Jelgavas Pilsētas svētkos un neaizmirst par savu pilsētu arī ikdienas darbos, uzsver Jelgavas mērs Andris Rāviņš.
 

Sākoties Pilsētas svētkiem, vakar Jelgavas mērs paldies teica vairāk nekā 130 mūsu skolēniem, kuri sasnieguši augstus rezultātus mācību priekšmetu olimpiādēs, starptautiskos konkursos un zinātnisko darbu konferencē, kā arī viņu pedagogiem. Gudri, zinātkāri skolēni ir ļoti nozīmīga daļa no gudras pilsētas, tāpēc pašvaldība ievieš arvien jaunas inovācijas izglītības sistēmas pilnveidošanā. Taču tehnoloģiju attīstīta izglītības joma ir tikai viena no sfērām, kas kopā rada viedo jeb gudro pilsētu, un tā pasaulē kļūst arvien populārāka, jo dod iespēju efektīvāk izmantot pašvaldību resursus, radot labākus dzīves apstākļus iedzīvotājiem. Jelgava šobrīd Eiropā sava līmeņa pilsētu grupā ir novērtēta kā 6. viedākā pilsēta. Reti kurš jelgavnieks, braucot vai ejot pa pilsētas ielām, mācoties bērnudārzā vai skolā, dzīvojot nosiltinātā mājā vai patērējot koģenerācijas stacijā ražoto siltumu, aizdomājas, ka tā ir daļa no mērķ­tiecīgi veidotas gudras pilsētas. Jelgavas domes priekšsēdētājs A.Rāviņš uzsver, ka tādā pilsētā pats svarīgākais ir iedzīvotājs un viņa drošība, tieši tāpēc arī Jelgavā katrā no jomām, ieviešot jaunākās tehnoloģijas, tiek domāts pirmām kārtām par to, lai ieguvējs būtu jelgavnieks. 
 

Kā pilsēta izjūt to, ka inovācijas izglītības jomā sāk dot rezultātu?
 

Šogad visu Jelgavas Valsts ģimnāzijas 9. klašu skolēnu vidējā atzīme ir virs septiņām ballēm – tas ir nebijis rādītājs mūsu pilsētā un apliecina mūsu pedagogu darbu. Jā, izglītības standarts ir valsts kompetence, taču Jelgavas pašvaldība ar to nesamierinās, papildus ieviešot arvien jaunas inovācijas, un mēs redzam, ka tas dod rezultātu. Pēdējos gados mūsu skolēni izcīna godalgotas vietas Eiropas dabaszinātņu olimpiādē, un tie ir jaunieši, kuri papildus skolai apmeklē pašvaldības izveidoto “Junioru universitāti”, kur pēc inovatīvas metodes apgūst fiziku, ķīmiju un bioloģiju. “Junioru universitāte” ar pašvaldības finansējumu darbojas jau piekto gadu, un skolēnu sasniegumi ne tikai mūsu valsts, bet pat Eiropas līmenī apliecina tās efektivitāti. Šogad bērnudārzos sākusi darboties interaktīva mācību programma zinātnes pamatiemaņu apgūšanai, un jau pirmajā gadā mūsu bērns ir izcīnījis uzvaru starptautiskā šīs programmas konkursā, pārspējot desmit valstu dalībniekus. Un arī šo interaktīvo mācību programmu pirmsskolas izglītības iestādēs ievieš pašvaldība, jo mēs apzināmies, ka Latvijas ekonomiskā izaugsme lielā mērā ir atkarīga no inovāciju attīstības un zinātnes atklājumiem, tāpēc mums ir svarīgi, lai par zinātni ieinteresētu bērnus jau agrā vecumā. 12 gadus vecs jelgavnieks pārspējis pat vidusskolēnus programmēšanas konkursā, un tie ir tikai daži piemēri no mūsu skolēnu sasniegumiem.
 

Pavisam nesen Jelgava saņēmusi uzaicinājumu pārstāvēt Latviju Eiropas valstu dabaszinātņu skolotāju asociācijā, kas nozīmē, ka mūsu pedagogiem pavērsies jaunas iespējas pilnveidot sevi, iegūt vērtīgus mācību materiālus, iesaistīties apmācības programmās kopā ar pieredzējušiem Eiropas kolēģiem.
 

Ja ieguldījumi izglītībā ir mērķ­tiecīgi, tad ilgtermiņā ir arī rezultāti.
 

Pašvaldība izglītības kvalitātes uzlabošanā sadarbojas arī ar Jelgavas uzņēmējiem.
 

Tas ir vēl viens nozīmīgs solis jaunās paaudzes konkurētspējas paaugstināšanā. Jau pieminētā īpašā izglītības programma bērnudārzu audzēkņiem Jelgavā ieviesta ar uzņēmuma “AKG Thermotechnik Lettland” sākotnēju atbalstu, tāpat šis uzņēmums atbalstīja arī programmas “Miniphanomenta” ieviešanu. Ik gadu uzņēmums “PET Baltija” rīko īpašu pasākumu un sveic labākos pilsētas skolēnus ķīmijā un bioloģijā.

Tāpat mums ir izveidojusies lieliska sadarbība ar vairākiem pilsētas uzņēmumiem, kas dod iespēju mūsu profesionālo skolu audzēkņiem apgūt darba vidē balstītu arodu jeb duālo izglītību. Un arī šī programma uzrāda labus rezultātus – ikviens, kurš Jelgavas Amatu vidusskolā ir apguvis CNC darbgaldu operatora profesiju, šobrīd ir nodarbināts savā nozarē. Izņēmums esot viens audzēknis – viņš šobrīd studē. Vispirms iegūt profesiju un pēc tam turpināt studijas augstskolā ir laba izvēle. Starp citu, LLU Informācijas tehnoloģiju fakultātes dekāns ir Jelgavas tehnikuma absolvents.
 

Ja mēs sakām “gudrs jelgavnieks”, tad saprotam, ko tas nozīmē, bet jēdziens “gudra pilsēta” daudziem varētu būt svešs.
 

Tieši tāpat kā mēs inovācijas ieviešam izglītības sistēmā, jaunākās tehnoloģijas ienāk arī citās jomās. Vai jūs varat iedomāties, ka vēl pirms desmit gadiem Jāņa Čakstes bulvāra un Lielās ielas krustojumu diennaktī šķērsoja ap 10 000 automašīnu, bet šobrīd – jau 40 000 mašīnu?! Ja pilsētā ielu infrastruktūra būtu palikusi nemainīga, tad šodien pie šādas transporta plūsmas šo krustojumu praktiski nebūtu iespējams šķērsot. Pieļauju, ka dažs autovadītājs, stāvot pie sarkanās gaismas Pasta un Lielās ielas krustojumā, pie sevis dusmojas par ilgo gaidīšanu, taču būtiski ir saprast, ka šodien pilsētas viedā luksoforu vadības sistēma ir izveidota tā, lai satiksme būtu pēc iespējas raita un droša visā pilsētā. Vai tas cilvēks, gaidot pie sarkanās gaismas, aizdomājas par to, cik cilvēku dzīvību izglābts?
 

Jaunās tehnoloģijas ir tās, kas šobrīd diennakts režīmā ļauj sekot līdzi satiksmes plūsmai pilsētā, analizēt rādītājus un koordinēt plūsmu pēc satiksmes intensitātes, kas būtiski uzlabo drošību uz ielām. Jau iebraucot Jelgavā, cilvēks kļūst par šīs viedās sistēmas dalībnieku. Jā, katrs no mums ir redzams pilsētas videonovērošanas kamerās, bet arī tas ir darīts tikai tāpēc, lai mēs savā pilsētā varētu justies drošāk.
 

Jaunākās tehnoloģijas mūsdienās tiek pielietotas pat lietus ūdeņu novadīšanā. Daudzi vēl labi atceras spēcīgās lietavas, kas mēdza pārsteigt pilsētu, pamatīgi applūdinot ielas. Tagad, kad pilsētas septiņas sūkņu stacijas darbojas ar jaunāko tehnoloģiju palīdzību, strādājot ar situācijai atbilstošu intensitāti, šāda ielu applūšana vairs nav iespējama. Tūlīt, rekonstruējot Jelgavas Valsts ģimnāziju, tiks uzstādīts vēl viens jauns sūknis, un tas vēl vairāk uzlabos situāciju, jo vieta pie ģimnāzijas ir zemākā pilsētā. Un arī pavasara plūdi mūs vairs nevar pārsteigt nesagatavotus, jo pilsētā uz Liel­upes tilta ir uzstādīti ūdens līmeņa mērītāji, kas nepārtrauktā režīmā datus pārraida mūsu Pašvaldības operatīvās informācijas centram, kas uz izstrādātām interaktīvām kartēm var sekot līdzi ūdens līmeņa kāpumam, modelēt applūšanas draudus un nekavējoties rīkoties.
 

Tāpat, piemēram, Kalnciema ceļā ielu apgaismojumu ierīkot bija iespējams, pateicoties tieši jaunajām tehnoloģijām, – daļā pilsētas ielu apgaismojumu nomainot pret ekonomiskajām LED lampām, līdzekļi tika ietaupīti, un, nepalielinot resursus, pilsēta tika pie vēl vienas apgaismotas ielas. Šobrīd jau atsevišķās pilsētas ielās, piemēram, Rīgas ielā, apgaismojuma sistēma ir tā modernizēta, ka automātiski nakts laikā samazina gaismas intensitāti, ekonomējot pašvaldības līdzekļus.
 

Gudra pilsēta taupa enerģijas resursus, un Jelgava to apliecina arī ar savu siltuma ražotāju “Fortum Jelgava”, kas pilsētā siltumu nodrošina ar atjaunojamiem resursiem jeb koģenerācijas staciju. Tāpat māju siltināšana ir daļa no gudras pilsētas.
 

No vienas puses, tas ir jauns jēdziens, bet, no otras, – saprotami darbi, bez kuriem šodien Jelgava jau vairs nebūtu iedomājama tāda, kāda tā ir. Ne velti Jelgavu ar savu paveikto dalīties pieredzē pirms pāris mēnešiem bija uzaicinājušas ANO dalībvalstis.
 

Šajā ES fondu plānošanas periodā, kas ilgs līdz 2020. gadam, ir iespējams piesaistīt finansējumu jaunu rūpniecisko zonu sakārtošanai ar nosacījumu, ka pretī ir jābūt reāla uzņēmēja investīcijām un jaunradītām darbavietām.
 

Un Jelgava to izmanto – jau šobrīd mums ir reāls projekts par aptuveni 20 hektāru plašas teritorijas sakārtošanu bijušā Būvmateriālu kombināta teritorijā depo mikrorajonā, kur ir gatavs ienākt loģistikas uzņēmums, kas vēlas nodrošināt kravu pārvadājumus pa Lielupi no Jelgavas uz Rīgu. Līdz ar to pašvaldība no savas puses sakārtos arī vairākas ielas šajā mikrorajonā. Tāpat sadarbībā ar Ozolnieku novada pašvaldību esam vienojušies sakārtot infrastruktūru Rubeņu ceļā – šajā ražošanas zonā jau šobrīd tiek nodrošināts darbs ap 800 cilvēkiem.
 

Vēl viens no būtiskiem pašvaldības darbiem tuvākajā laikā ir divu vecpilsētas namu sakārtošana – ja mēs šobrīd neizmantosim iespēju piesaistīt Eiropas naudu Vecpilsētas ielas 2 un 14 sakārtošanai, tad jau pēc pāris gadiem varēsim tikai vecās fotogrāfijās atcerēties šīs vēstures liecības. Pēc atjaunošanas šajos namos tiks ierīkots Amatniecības centrs – publiski pieejamas telpas, kur savas prasmes un arodu varēs pilnveidot un nodot citiem Jelgavas amatnieki.
 

Līdz septembrim būs izpildīts arī pašvaldības dotais solījums Jelgavas 2. internātpamatskolas audzēkņu vecākiem, jo skola iegūs jaunuzbūvētu sporta zāli.

Kristīne Langenfelde