20.3 °C, 2.7 m/s, 64.8 %

Jaunumi

Sākumlapa JaunumiPilsētaIlgstošo nokrišņu dēļ pieaug gruntsūdeņu līmenis; applūst palienes un zemākas teritorijas
Ilgstošo nokrišņu dēļ pieaug gruntsūdeņu līmenis; applūst palienes un zemākas teritorijas
21/02/2022

Turpinoties ilgstošiem nokrišņiem un stiprām vēja brāzmām, pastiprināti tiek sekots līdzi applūstošajām teritorijām un brauktuvēm pilsētā. Atkušņa un lietus ietekmē šobrīd ir daļēji applūdis Bāra ceļš pie gājēju tilta un Kūliņu ceļa posms pie Mīlestības alejas aptuveni piecu metru garumā. Kūliņu ceļa applūšanas iemesls tiek izvērtēts. Šobrīd abi šie ceļa posmi gājējiem nav izejami, tāpēc iedzīvotāji aicināti izvēlēties citu maršrutu un ievērot drošību.

 

Jau līdz ar pirmajiem atkušņiem janvāra vidū, kad paaugstinājās ūdens līmenis Jelgavas upēs, regulāri tiek sekots līdzi laikapstākļu prognozēm, aktuālajai situācijai un ūdens līmenim upēs. Nokrišņu ietekmē līdz šim jau trešo reizi ir applūdusi Bāra ceļa brauktuve pie tilta un vienreiz šogad applūdis arī Miezītes ceļš pie pastaigu laipām. Šobrīd, kad ūdens līmenis Svētes upē ir pieaudzis līdz nepilniem diviem metriem, applūdis Bāra ceļa posms pie tilta, kā arī Kūliņu ceļa posms. Jāpiebilst, ka Svētes upes apkārtnes zemākās vietas pavasara palos applūst teju katru gadu, tiklīdz ūdens līmenis sasniedz 1,20 metru atzīmi. Ūdens līmeni Svētes upē ietekmē gan augstais Lielupes upes līmenis, gan biežais lietus ar lielu nokrišņu daudzumu.

 

Attēls: Hidropostenis Svēte, Baložu ielā (VSIA “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi”)

 

Pašvaldības operatīvās informācijas centra vadītājs Gints Reinsons norāda, ka Lielupē ūdens līmenis šorīt ir sasniedzis 2,07 metrus. “Situācija ir stabila. Lietus dara savu un ir izkausējis gan ledu, gan sniegu. Šobrīd novērota ūdens līmeņa paaugstināšanās, jo upēs ieplūst izkusušais sniegs no pļavām, mežiem, taču vairs nav novērojama ļoti strauja ģeometriskā progresija un ūdens līmenis nepieaug,” stāsta G.Reinsons, piebilstot, ka zemākās vietas, protams, ir applūdušas. Tas attiecas arī uz Jāņa Čakstes promenādi Driksas krastā, taču G.Reinsons uzsver, ka šī promenāde ir veidota tikai 20 centimetrus virs vidējā upes ūdens līmeņa, lai vasarā dotu iespēju iedzīvotājiem piekļūt tuvāk ūdenim, tādējādi ir tikai likumsakarīgi, ka pavasarī, pieaugot ūdens līmenim, tā applūst.

 

Jelgavas teritorijā pretplūdu aizsardzībai, virsūdeņu savākšanai, un novadīšanai izmanto aizsargdambju sistēmu Kalnciema, Dobeles un Lietuvas šosejā un bijušā lidlauka teritorijā, vairākas lietusūdens kanalizācijas sistēmas ar sūknētavām, pretplūdu aizbīdņus, klapes un aizvarus caurteku noslēgšanai, vaļējo grāvju sistēmas, kuras tieši savienotas ar upi un koplietošanas kanalizācijas sistēmas (saimnieciskie, drenāžas, lietus un atkušņu notekūdeņi). Jelgavas teritorijas līdzenais reljefs un zemes virsmas augstuma atzīmes ir cēlonis augstiem gruntsūdens līmeņiem, kas rada papildu slodzi pilsētas meliorācijas un lietus ūdens kanalizācijas sistēmai, it īpaši pavasara palu laikā. Gruntsūdens līmenis no zemes virsmas atrodas vidēji 1,7 metru dziļumā, vietām pat 0,2–0,5 metru dziļumā.

 

Pagājušajā nedēļā virsūdeņu notece tika regulēta ar Slokas ielā, Vecajā ceļā, Lietuvas šosejā un 6. līnijā esošajiem vārstiem. Upju ūdens līmenis šajās brīvdienās pieaudzis nebūtiski – līdz 10 centimetriem. Sniega un ledus nav, un ūdens plūsma upēs ir pastiprināta jūras virzienā. Pilsētā virsūdeņu regulēšanai tiek izmantotas vairāk nekā 20 regulējamas caurtekas.

 

Ļoti stipru lietusgāžu izraisītā privātīpašumu un dažu ielu applūšana ir atkarīga no ierīkotām lietusūdens novades sistēmām un to nepietiekamām caurvades spējām, bet augsti palu līmeņi Lielupē un pietekās – no dabas procesiem, kurus tieši cilvēks nevar ietekmēt, bet var daļēji no tiem pasargāt.

 

Attēls: Valsts SIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs”

 

“Pilsētsaimniecībā” norāda, ka ne visi virsūdeņi pa grāvjiem un lietus ūdeņu kolektoriem nokļūst upēs. Dažviet tie neaiztek, bet sakrājas mazākos un lielākos dīķīšos, kā arī grāvjos, kuriem nav noteces. Pēc laika tie daļēji iztvaiko un iesūcas gruntī. Pilsētā ir vietas, kur norisinās teritoriju un atsevišķu vietu pārpurvošanās minēto iemeslu un galvenokārt, augstā gruntsūdens līmeņa dēļ.

 

 

Foto: “Pilsētsaimniecība”, Jelgava.lv

 

Informācija: “Pilsētsaimniecība”, Pašvaldības operatīvās informācijas centrs