24.4 °C, 3.5 m/s, 70.5 %

Jaunumi

Sākumlapa JaunumiIzstāde par Jelgavas ģimnāzijas absolventiem – Latvijas un Lietuvas valstsvīriem
Izstāde par Jelgavas ģimnāzijas absolventiem – Latvijas un Lietuvas valstsvīriem
16/11/2016

Trešdien, 16.novembrī pulksten 16 Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā atklās starptautisku izstādi „Neatkarīgo valstu – Lietuvas un Latvijas – veidotāji Jelgavas ģimnāzijā”. Izstāde un izstādes grāmata iemūžina Lietuvas un Latvijas neatkarības simtgades, un dod ieguldījumu abu tautu vēsturiskās atmiņas saglabāšanā.

Foto: Jelgavas pilsētas pašvaldības arhīvs

Trešdien, 16.novembrī pulksten 16 Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā atklās starptautisku izstādi „Neatkarīgo valstu – Lietuvas un Latvijas – veidotāji Jelgavas ģimnāzijā”. Izstāde un izstādes grāmata iemūžina Lietuvas un Latvijas neatkarības simtgades, un dod ieguldījumu abu tautu vēsturiskās atmiņas saglabāšanā.
 
Divu kaimiņvalstu – Lietuvas un Latvijas – neatkarības simtgades jubilejas, ko atzīmēsim 2018. gadā, rosināja pievērst uzmanību īpašai izglītības institūcijai – Jelgavas (lietuvieši sauc par Mintauju) ģimnāzijai. Tajā mācījās nākamie Latvijas Republikas prezidenti Jānis Čakste (1859–1927) un Alberts Kviesis (1881–1944), Lietuvas Republikas prezidents Antans Smetona (1874–1944), ministru priekšsēdētāji Mīkols Sleževičs (1882–1939), Vītauts Petrulis (1890–1942), Jozs Tūbelis (1882–1939), Vlads Mirons (1880–1953) un daudzi abu valstu politikas, ekonomikas, zinātnes, kultūras un mākslas darbinieki, kuri ar saviem darbiem un daiļradi deva ieguldījumu abu valstu uzplaukumā.
 
Kā stāsta izstādes koncepcijas autore un projekta vadītāja Virginija Šukščiene, Šauļu “Aušros” muzeja direktora vietniece, izstādes koncepcijas pamatā – divpusīgums, t. i., vienāda uzmanība veltīta lietuviešu un latviešu pārstāvjiem, kuri mācījās Jelgavas ģimnāzijā un iesaistījās abu neatkarīgo valstu veidošanā, kā arī abu valstu neatkarības pasludināšanas faktiem, abu valstu valstiskuma simboliem.
Izstādes pirmajās sadaļās atklāta „Academia Petrina” (Jelgavas ģimnāzijas) vēsture no tās dibināšanas 1775. g. līdz XIX gs. vidum, aplūkoti iemesli un apstākļi, kuru dēļ lietuvieši devās mācīties uz Jelgavu, notiek iepazīšanās ar ievērojamākajiem tālaika Jelgavas ģimnāzijas audzēkņiem – par izcilo folkloristu Krišjāni Baronu, par latviešu teātra tēvu saukto Ādolfu Alunānu. Atsevišķa izstādes sadaļa veltīta Jonam Jablonskim – Jelgavas ģimnāzijas skolotājam, kurš uzturēja lietuvisko garu, pulcināja ap sevi lietuviešu ģimnāzistus un jūtami ietekmēja viņu noskaņojumu un turpmākā dzīves ceļa izvēli.
 
No lielā Jelgavas ģimnāzijas absolventu pulka uzmanība pievērsta ievērojamākajiem abu valstu neatkarības gadu politiķiem – prezidentiem Antanam Smetonam, Jānim Čakstem, Albertam Kviesim, Lietuvas ministru priekšsēdētājiem Mīkolam Sleževičam, Ernestam Galvanauskam (mācījās Jelgavas reālģimnāzijā), Vītautam Petrulim, Jozam Tūbelim, Vladam Mironam, latviešu politiķiem Frīdriham Vesmanim un Francim Trasunam u.c. Izstādes aplūkota arī divu mākslinieku – lietuvieša Petra Kalpoka un latvieša Ģederta Eliasa – personība un daiļrade.
 
Par projekta „Starptautiskā izstāde un izdevums „Neatkarīgo valstu – Lietuvas un Latvijas – veidotāji Jelgavas ģimnāzijā” realizāciju vienojās Šauļu „Aušros” muzeja direktors Raimundas  Balzas un Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja direktore Gitas Grase. Projektu uzņēmās īstenot Šauļu „Aušros” muzejs un to finansē Lietuvas Kultūras padome un Šauļu pilsētas pašvaldība. Projekta īstenotāji – Šauļu „Aušros” un Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs, partnere – asociācija „Baltų centras” (Baltu centrs, Šauļi).
 
Projekta mērķis – izmantojot Lietuvas un Latvijas atmiņas institūciju resursus, sarīkot izstādi, kurā ar muzeja līdzekļiem tiks atklāta šīs mācību iestādes – Jelgavas ģimnāzijas – vēsture, aplūkota tās audzēkņu, abu tautu pārstāvju, darbība un likteņi, parādīts Lietuvas un Latvijas līdz neatkarībai noietais ceļš, akcentēti neatkarīgo valstu vēstures fragmenti, aplūkoti neatkarības zaudēšanas apstākļi. Sarīkot šādu izstādi rosināja vēlēšanās atspēkot padomju laikposmā dominējušo viedokli, ka Jelgavā XIX gs. beigās pulcējās un darbojās tikai kreisi noskaņotie lietuvieši.
 
Izstādi sagatavoja, eksponātus atlasīja un tekstus izstrādāja Virginija Šukščiene (izstādes koncepcijas autore un projekta vadītāja), Dr.hist. Gints Putiķis (Jelgava), Birute Lukošūte, Gabriele Jasjūniene. Izstāde sagatavota lietuviešu un latviešu valodā, tekstu tulkotāja un konsultante – Šauļu Universitātes docente Dr.philol. Regīna Kvašīte. Izstādes dizainere – Zita Šulciene (SIA „ZET-A-ZET”).
 
Izstāde Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā būs apskatāma līdz 2017. gada 25.janvārim, bet no 2017.gada 16.februāra līdz 30. aprīlim – Šauļu „Aušros” muzejā, pēc tam dažādās Lietuvas un Latvijas institūcijās.

Informācija sagatavota
Jelgavas pilsētas pašvaldības
Sabiedrisko attiecību pārvaldē