17 °C, 2.8 m/s, 71.3 %

Izglītība

Sākumlapa JaunumiIzglītībaKā ģimenē risināt viedierīču lietošanas problēmas?
Kā ģimenē risināt viedierīču lietošanas problēmas?
06/03/2020

Janvārī Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centrā vecāki un bērni no 15 ģimenēm tikās seminārā “Ar viedierīcēm pie galda”, kurā psihologu Daces un Edgara Caicu vadībā tika apzinātas nozīmīgākās viedierīču lietošanas problēmas ģimenēs, kā arī meklēti to risinājumi. Nodarbība atklāja ģimeņu individuālos stāstus un kopīgo – neviens gadījums nav viennozīmīgi vērtējams, jo situācijas mainās pat vienas dienas gaitā, tomēr pavadītais laiks pie ekrānierīcēm atbalsojas attiecībās un bērnu uzmanībā, kas savukārt raisa bažas vecākos.

“Tiecoties pēc risinājuma, nevaram runāt tikai ar vecākiem vai tikai ar bērniem, jo svarīgi situāciju skatīt kopsakarā. Jāsaprot, ka ar šīm problēmām saskaras visi, jo tā ir šodienas realitāte – ikviens pavada laiku pie viedierīcēm. Arī ģimene, kurā ikdienā viss ir labi, pieredz konfliktus, bet ģimene, kurā problēmas ir biežākas, sakāpinātā situācijā tomēr neatrodas visu laiku. Bieži risinājums ir rodams sarunās,” stāsta E.Caics, uzsverot, ka šāds nodarbību formāts, par atkarībām runājot vienlaicīgi ar vecākiem un bērniem, ir jauna pieeja, kas sāk pierādīt savu efektivitāti kā veiksmīgs pamatproblēmu risinājums.

Situācijas ģimenēs atšķiras

Trešklasnieka Mika un 7. klases skolnieces Paulas mamma Laura atklāj, ka viedierīču lietojums un ietekme abiem bērniem atšķiras. “Viņi telefonā pavada aptuveni vienādu laiku, bet ar Miku mums iet krietni grūtāk, jo nesanāk apvaldīt emocijas. Kad viņš spēlē spēles, var just, kā kāpj spriedze, un kaut kādā brīdī tā tiek laista laukā. Parasti spēle vai video tiek apturēts pirms beigšanas, un, ja apstājas brīdī, kad sajūtas ir sakāpinātas, tam var sekot izvirdums – dēls var nikni reaģēt un apsaukāties. Tā ir emociju nekontrolējamība, un bērnā ir jūtams satraukums,” stāsta mamma. Dēla pavadītais laiks pie telefona dienā nepārsniedz divas stundas, tomēr emocionālās reakcijas cēlonis, kā uzskata Mika mamma, ir pieradums jau no mazotnes. Puisis atzīst, ka var reaģēt asi: “Jā, es kļūstu dusmīgs, kad jābeidz spēlēt, jo negribas, bet beigās ar mammu kaut kā sarunājam. Nesēžu jau visu laiku telefonā – mājās kopā arī spēlējam citas spēles.”

Ģimenē laiks pie viedierīcēm tiek kompensēts ar kopā pavadītiem brīžiem. Bērni ar vecākiem spēlē galda spēles, piemēram, kārtis, kas paņemtas līdzi arī uz nodarbību, kavējot laiku pirms tās sākuma. Tāpat mājās nav televizora, ko bērnu mamma vērtē pozitīvi: “Kad vecāks atnāk mājās pēc darba dienas, neko daudz negribas darīt – viņš iekrīt dīvānā un skatās televīziju. Tā kā mēs nepavadām visu vakaru pie televizora, bērniem nav tādas vecāku dublēšanas. Bijām domājuši arī par speciālām aplikācijām, kas ierobežo bērnu pavadīto laiku telefonā, tomēr tādas neinstalējām, jo, manuprāt, tas mazina vecāku uzmanību. Labāk jūtos, ja pati kontrolēju, cik daudz laika bērns ekrānā pavada un ko viņš tur dara,” stāsta Mika un Paulas mamma.

Par labu ierobežojošām lietotnēm runā sākumskolas skolnieka Kristapa un viņa mazās māsas Madaras mamma Mārīte, sakot: kaut arī sākotnēji dēls bijis neapmierināts par šādu risinājumu, ar laiku viņš pieradis un tas ļāvis sākt plānot savu laiku. “Darba dienās pie telefona ir atļauta stunda, bet brīvdienās – trīs stundas. Iepriekš viņam bija lielāka brīvība, bet tad Kristapam bija vecāks telefons, kurā nebija tik daudz iespēju. Kad parādījās jaunais un aizraušanās kļuva lielāka, izlēmām par labu šādam solim. Es domāju, ka situāciju kopumā tas ietekmējis pozitīvi – viņš vairāk pievēršas mācībām un ir sācis plānot savu laiku,” skaidro Mārīte. Pats Kristaps arī ir apzinājies laika vērtību, plānojot, kas un cik daudz viedierīcē ir jāpaveic: “Pārsvarā es telefonu izmantoju, lai čatotu ar draugiem. Man tā ir stunda dienā. Pēc tam telefons aizslēdzas, un es varu piezvanīt tikai mammai. Kad man to aplikāciju uzinstalēja, es biju ļoti dusmīgs, bet tas pārgāja.” Skolā pieredze esot atšķirīga – daudzu bērnu vecāki neierobežo laiku, ko viņu atvases pavada pie viedierīcēm, citi bērni, kuru laiks ir ierobežots, to iztērē pie pirmās izdevības. “Skolā citi bērni telefonu lieto tiešām par daudz. Citreiz ir tā, ka viņi sēž, skatās uz leju telefonā un ir tik ļoti tajā iekšā, ka nedzird, kas notiek apkārt. Bet mūsu klasē ir noteikums, ka telefonu drīkst izmantot tikai no rīta pirms pirmās stundas,” piebilst Kristaps.

Ar bērnu viedierīču lietojumu sāk iepazīties pirmklasnieces Amandas mamma Diāna, kura stāsta, ka tiek piedzīvots “pirmās klases efekts”, kad rodas nepieciešamība pēc telefona kā ierīces saziņai, taču lielākoties tas tiek izmantots spēlēm. “Meitai telefons ir tikai pusgadu, jo, sākot skolas gaitas, rodas nepieciešamība pēc tā. Šobrīd dienā viņa pavada stundu vai divas, spēlējot spēles, un jau var just, kādu iespaidu tas uz viņu atstāj. Tās vairāk ir rakstura izmaiņas – kad zaudē, viņa dusmojas, tāpat nereti ir grūti pierunāt pārstāt spēlēt. Ceru, ka izdosies apgūt veidus, kā to kontrolēt, jo ir mazliet bail, ka tas nepāraug atkarībā,” stāsta pirmklasnieces mamma.

Vislabākā kontrole – savstarpēja sapratne

Vecāku pieredze atklāj arī dažus no terapeitu D.Caicas un E.Caica ieteikumiem.  Lai kontrolētu pie ekrāna pavadīto laiku, jāizstrādā skaidri noteikumi, kas pieņemti kopā ar bērniem. Atsevišķās situācijās ieteicams pilnīgs viedierīču ierobežojums, piemēram, pie pusdienu galda vai pirms miega. Tāpat vismaz līdz 5. klasei ekrānierīču lietojums būtu jāierobežo līdz divām stundām dienā.

Īpaši svarīgi, lai ģimenē laiks tiek pavadīts kopā. Kā absolūto minimumu terapeiti iesaka bez ierīcēm ģimenei kopā pavadīt vismaz pusstundu dienā, bet ilgāku laiku kopā nepieciešams pavadīt vismaz reizi divās nedēļās. Neatkarīgi no ģimenē lemtajiem noteikumiem un ierobežojumiem kā svarīgāko atziņu eksperti izvirza nepieciešamību uzturēt vecāku un bērnu savstarpējās attiecības – sarunājoties, sniedzot pozitīvu vērtējumu par panākumiem un ierosinot dažādas aktivitātes.

Preventīvs, taču neviennozīmīgi vērtēts līdzeklis ir laiku ierobežojošās lietotnes. Tādu ir daudz, piemēram, “Screen Time”, “Zift” un “Qustodio”. Kaut arī to papildfunkciju piedāvājums ir atšķirīgs, galvenais ieguvums vecākiem no šādām lietotnēm ir iespēja ik dienu ierobežot laiku, cik ilgi bērniem brīvi pieejams telefons. Tāpat šādas lietotnes piedāvā izveidot telefona lietošanas grafiku, ierobežot piekļuvi konkrētām programmām vai saturam, kā arī izmantot laiku pie telefona kā balvu, piemēram, par padarītiem mājasdarbiem vai labu uzvedību. Nodarbībā aptuveni trešā daļa vecāku atzina, ka zina par šādām lietotnēm vai tās izmanto. Kā pretarguments to izmantošanai izskanēja vēlme audzināt bērnos patstāvību un atbildību, kā arī nevēlēšanās pašiem zaudēt modrību, paļaujoties vien uz šādu kontroles mehānismu.

Atkarībai ir vairāki simptomi

Terapeiti atzīst – nodarbībā vecāki ar savu interesi parādīja, ka individuālās ģimeņu problēmas ir risināmas, runājot un vienojoties par laiku pie ekrāna, jo vecāku uzmanība ir viens no būtiskākajiem faktoriem atkarības novēršanā. Ja ierīce aizstāj vecāku veltīto uzmanību, aizraušanās var pāraugt atkarībā. Jautājumu par atkarībām uzdeva lielākā daļa vecāku, baidoties par bērnu pārlieku intensīvo ierīču lietojumu. Psihologi mierina, sakot, ka atkarībai ir daudzas pazīmes, līdz ar to pamatots uztraukums var valdīt, ja tiek novērots to kopums.

Atkarības gadījumos ierīce tiek izmantota, lai izjustu gandarījumu, atvieglojumu, un tiek ieguldīts arvien vairāk laika vai naudas ar to saistītās aktivitātēs. Pārtraucot lietot ierīci, atkarības pazīmes ir nemiers, aizkaitināmība, miega traucējumi, palielināta trauksmainība, nomāktība vai dusmas, kā arī uzmācīgas domas. Atkarība atsaucas arī uzmanībā – parādās nevērība pret pienākumiem, kas draud sabojāt svarīgas attiecības vai sasniegumus. Par atkarību liecina arī neveiksmīgi mēģinājumi kontrolēt ar ierīci saistītās aktivitātes, kā arī meli par to, cik daudz laika pie tās pavadīts. Visbeidzot atkarība atstāj arī fiziskas sekas – muguras sāpes, acu sausumu, kā arī noved pie neregulāras ēšanas un personīgās higiēnas neievērošanas. E.Caics skaidro: lai viedierīču lietojums radītu paliekošus psihoemocionālos bojājumus, 12 mēnešus pie ekrāna būtu jāpavada piecas stundas dienā.

Taču arī gadījumos, kas nav saistīti ar atkarību, būtiska ir ierīču ietekme uz miega kvalitāti – ne tikai bērniem, bet arī pieaugušajiem. Piemēram, telefona lietojums tieši pirms gulētiešanas var aizkavēt aizmigšanu par 1–2 stundām. Nekvalitatīvs miegs viedierīču izmantošanas dēļ pasliktina sniegumu darbā vai skolā nākamajā dienā. “Ikdienā varam pieņemt, ka mūsu atmiņa strādā aptuveni par 85 procentiem, bet viedierīču izraisīta slikta miega rezultātā nākamajā dienā tā darbosies vien aptuveni par 65 procentiem,” skaidro D.Caica.  Terapeite iesaka vismaz stundu pirms gulētiešanas nelietot viedierīces, lai nodrošinātu kvalitatīvu miegu, tā vietā rodot iespēju ģimenē iedibināt jaunus vakara rituālus. Tāpat telefonu naktī ieteicams turēt ārpus guļamistabas vai vismaz gultas.

Nodarbības gaitā gan vecāki, gan bērni atsevišķi izvērtēja personīgās situācijas par viedierīču lietojumu viņu mājās. Vērtējums par vairākām situācijām atšķīrās, atklājot dažādu redzējumu par problēmām. Terapeiti uzsver, ka šādos gadījumos īpaši svarīga ir savstarpējā komunikācija, tiecoties saprast, kāpēc vērtējums par vienu situāciju ir atšķirīgs.

Foto: Jelgavas pilsēta

 

Informācija sagatavota

Jelgavas pilsētas pašvaldības

Sabiedrisko attiecību pārvaldē