Jaunumi

Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā līdz septembrim vēl var apskatīt muzeja jaunieguvumu izstādi. Tajā redzami gan no iedzīvotājiem saņemtie dāvinājumi, gan lifta izbūves laikā atrastie podiņu krāsns fragmenti no “Academia Petrina” ēkas. Muzeja galvenais krājuma glabātājs Aldis Barševskis atzīst, ka 2020. gada nogalē un šogad muzeja krājums ir bagātīgi papildināts ar jaunām vērtībām: “Šajā izstādē varam parādīt vien nelielu daļu no iegūtajiem artefaktiem. Aktīvi turpinām arī to izpēti.”

Muzejā izbūvējot liftu, bēniņos atrasti “Academia Petrina” podiņu krāsns fragmenti un oriģinālie ķieģeļi no velves. Trīs labāk saglabātie krāsns podiņu fragmenti aplūkojami izstādē. “Šie jaunieguvumi vietu rod arheoloģijas kolekcijā. To pakāpeniski papildina iepriekšējos gados arheoloģiskajos izrakumos un būvdarbu uzraudzības laikā Jelgavā iegūtais materiāls,” stāsta A.Barševskis.

Renovējot ēku Zemgales prospektā, kur 20. gadsimta 80. gados atradās skaitļošanas centrs, uzieti tā laika skaitļošanas iekārtu piederumi. “Priecātos, ja kāds varētu pateikt skaitļošanas centra oficiālo nosaukumu un kaut ko pastāstīt par lentēm un neodīma magnētiem,” saka muzeja galvenais krājuma glabātājs Aldis Barševskis.

Kā vienu no interesantākajiem izstādes eksponātiem A.Barševskis izceļ mākslinieces Elitas Viliamas dāvinājumu – “Bellacord” plašu kolekciju no perioda, kad uzņēmums padomju varas sākuma gados pārtapa par Rīgas Skaņuplašu fabriku. Ekspozīcijā var izsekot gan dizaina, gan platēs ierakstītā repertuāra maiņai. Savukārt dāvinājumā saņemtais itāļu ražojuma akordeons, iespējams, piederējis kādam Otrā pasaules kara laikā Jelgavā bāzētās Itālijas militārās aviācijas vienības lidotājam.

Muzeja krājumu papildinājusi “Bellacord” skaņuplašu kolekcija no perioda, kad uzņēmums pārtapa par Rīgas Skaņuplašu fabriku, un Itālijā ražots akordeons.

Vērtīgs ieguvums muzejam ir jelgavnieka Jāņa Pūpola uzņemtās fotogrāfijas. J.Pūpols bijis ilggadējs Jelgavas daiļkrāsotāju priekšnieks, padomju gados – skolotājs arodskolā. “Pūpols bija labs fotogrāfs amatieris, un gandrīz četros simtos attēlu fiksēts viņa dzīves gājums caur varas maiņām. Mēs būtu priecīgi, ja atsauktos kāds, kurš pazina Pūpolu ģimeni vai var pastāstīt par Jelgavas daiļkrāsotājiem,” aicina A.Barševskis.

Jelgavnieks fotogrāfs amatieris Jānis Pūpols ir fiksējis arī spēlfilmas “Vella kalpi” uzņemšanu Jelgavas pilī.

Izstādē ir parādīta tikai daļa jaunieguvumu – 2019. gadā vien muzeja krājums papildināts par 1462 vienībām, kuras uzdāvināja 38 privātpersonas un trīs institūcijas. Savukārt 2021. gadā muzejā ienākušas jau 2029 vienības no 29 privātpersonām un vienas institūcijas. “Ceram, ka šī izstāde apmeklētājus rosinās pārskatīt sev piederošās lietas un, iespējams, papildināt muzeja krājumu ar vērtīgām vēstures liecībām. Par to vienmēr esam ļoti pateicīgi,” uzsver muzeja krājuma glabātājs.

Šobrīd Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja krājumā ir vairāk nekā 99 tūkstoši vienību, tajā skaitā 82 049 pamatkrājuma vienības.

Foto: Jelgava.lv

Informācija sagatavota

Sabiedrisko attiecību pārvaldē