4.3 °C, 4.2 m/s, 59.2 %

Jaunumi

Sākumlapa JaunumiPilsētaPavasara ieskaņā savvaļas zirgu pulkā sagaidīti divi kumeliņi
Pavasara ieskaņā savvaļas zirgu pulkā sagaidīti divi kumeliņi
23/03/2024

Pavasara saulainās dienas Lielupes palienes pļavās sagaidītas ar pieaugumu savvaļas zirgu pulkā – martā piedzimuši veseli un spēcīgi divi mazie rikšotāji. Zirgu uzraugs Einārs Nordmanis Pilssalas apmeklētājus aicina būt atbildīgiem – zirgus vērot pa gabalu.

Pilssalas zirgu ilggadējais uzraugs E.Nordmanis stāsta, ka pirmais kumeliņš šogad atskrējis 9. martā, savukārt otrs – 14. martā, kas zirgu uzraugam zīmīgi bijusi arī dāvana viņa dzimšanas dienā. Kopumā Lielupes palienes pļavās šobrīd ganās aptuveni 70 Polijas koniku šķirnes savvaļnieki, kas veiksmīgi pārziemojuši. “Cilvēki bieži mēdz būt trauksmaini – kā tad iet zirgiem lielajā salā! Patiesībā koniki ir radniecīgi jakutu zirgiem, kuri bez problēmām dzīvo pat mīnus 60 grādos, līdz ar to brišanu pa ledaino ūdeni vai lielo salu viņi izbauda. Ar savu biezo kažoku viņi nemaz nav raduši pie citiem laikapstākļiem. Daudz vairāk viņu omu nomāc lietainais laiks un dubļi,” stāsta E.Nordmanis, papildinot: galvenais nosacījums savvaļas zirgiem ir iespēja baroties, svaigs gaiss un brīvība.

E.Nordmanis uzsver, ka 70–80 zirgi palienes pļavu teritorijā ir vēlamais bara lielums, jo tad var izsekot dzīvnieku ikdienas gaitām, veselībai un Pilssalas teritorijā nodrošināt arī zirgiem pietiekamu platību ganībām. Gadu gaitā bara apjoms tiek regulēts, gan nomainoties zirgu paaudzēm dabisku procesu rezultātā, gan tiem rodot jaunas mājas. “Koniki ir apķērīgi un draudzīgi zirgi, kuri prasmīgu saimnieku rokās ļoti ātri kļūst par mājas zirgiem,” stāsta zirgu uzraugs, skaidrojot: šobrīd gan interese par zirgiem ir zema, tāpēc ganāmpulka pieaugums ierobežotā Pilssalas teritorijā reizē ir gan patīkama, gan nedaudz satraucoša ziņa.

E.Nordmanis atzīst, ka šobrīd ganāmpulkā noregulējusies izcila ķēvju un ērzeļu proporcija – dāmas ir ap 50, bet puiši – tikai 20. “Šādā proporcijā zirgiem ir vieglāk veidot harēmus jeb mazākas grupas. Šis dalījums ir mainīgs, taču šobrīd tie ir septiņi harēmi, un katrā no tiem ir savs vadonis, kas pavasara cīņās ir apliecinājis savu statusu,” tā E.Nordmanis.Viņš stāsta, ka iepriekš, kad ērzeļu bija vairāk, viņi zvērīgi kāvās, lai demonstrētu savu pārākumu. Turklāt tieši starp puišiem vienmēr bija arī vairāk kritušo. Pavasara cīniņi, protams, turpinās arī šogad, taču nu jau krietni mazāka bara starpā.

Savukārt vairākas ganāmpulka ķēves arī šogad ir auglīgajā vecumā, tāpēc varētu būt gaidāmi vēl aptuveni divi desmiti jauno kumeliņu. Zirgu uzraugs gan skaidro: ja ķēve ir gaidībās, tas vēl negarantē paliekošu pieaugumu ganāmpulkā. “Savvaļas zirgu dzīves ritējumam ganāmpulkā ir savi noteikumi, pamatā – izdzīvo stiprākais. Ja zirgs spēj tikt uz kājām, ir ar labu iedzimtību, stipru imūnsistēmu, viņš tiek galā ar dažādām kaitēm, taču vājākie sugas pārstāvji aiziet bojā. Tā ir skarba, tomēr savvaļas dzīvei raksturīgā dabiskā atlase,” saka zirgu uzraugs. Viņš skaidro: ir gadījumi, kad kumeliņu ir iespējams apārstēt un glābt, taču ir reizes, kad iedzimtās kaites nav atrisināmas pat ar medicīnisko palīdzību. Savukārt gadījumos, kad ķēvēm dzimuši spēcīgi kumeļi, tie jau pāris stundu laikā savā barā līdzās mammai dodas lielajā pasaulē. Dzimtajā barā jaunie zirgi pavada pirmos divus dzīves gadus, līdz tos izraida, un tad nākas gādāt par sevi pašiem.

E.Nordmanis stāsta, ka pavasara ieskaņā Pilssalas teritorijā pieaug apmeklētāju skaits, tāpēc būtiski atcerēties – dzīvniekus nevajag traucēt, kā arī ieteicams tos vērot no vismaz 30 metru attāluma: “Nekādā gadījumā nevajag līst klāt zirgiem. Saprotams, ka bērniem un arī pieaugušajiem gribas paglaudīt mazos kumeliņus, taču ne visas ķēves ir saprotošas, cilvēku uzmanību tās var uztvert kā apdraudējumu un uzbrukt. Pavasaris patiesībā ir diezgan bīstams laiks, jo zirgu, un īpaši ērzeļu, uzvedība ir ļoti neparedzama. Uz salas notiek cīniņi un auļošana, kas var būt bīstama.”

Zirgi pašlaik izvietojušies pa visu Pilssalas teritoriju, bet aprīļa sākumā, kad salas ziemeļu gals būs ierobežots, tie atradīsies tuvāk pilsētai. “Ja ļoti gribas zirgus pabarot, tad lūgums ņemt vērā: barojam tikai ar burkāniem, sarkanajām galda bietēm vai maizi. Atnesam līdzi un izbārstām plašākā teritorijā. Tas ir ēdiens, kas zirgiem nekaitēs, bet izbārstīšana palīdzēs izvairīties no kaušanās par ēdienu. Svarīgākais: nekādā gadījumā nebarojam zirgus no rokas un neejam ar ēdienu tiem tuvumā! Zirgi ļoti ātri pierod pie kārumiem, kļūst uzmācīgi un pat agresīvi,” tā E.Nordmanis.

Tāpat apmeklētājiem jāņem vērā, ka no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam Pilssalas ziemeļu gals būs slēgts, lai netraucētu pļavu putniem ligzdot, jo teritorijai aiz otrā žoga un skatu torņa ir stingrā lieguma statuss, tātad jebkāda ar tiešajiem apsaimniekošanas darbiem nesaistīta cilvēku atrašanās tur ir kategoriski aizliegta un tiek administratīvi sodīta. Aizliegums attiecas arī uz makšķerniekiem.