18.9 °C, 2.3 m/s, 96.2 %

Jaunumi

Sākumlapa JaunumiPilsētaVeidos Prezidentu skvēru, godinot Latvijas pirmo Valsts prezidentu un Valsts prezidenta institūciju
Veidos Prezidentu skvēru, godinot Latvijas pirmo Valsts prezidentu un Valsts prezidenta institūciju
25/07/2022

Tā kā Zemgale ir pirmo četru Latvijas prezidentu šūpulis un Jelgavā atrodas vienīgais ārpus Rīgas esošais Valsts prezidenta piemineklis, Latvijas pirmā Valsts prezidenta Jāņa Čakstes dzimšanas dienā, 14. septembrī, Jelgavā tiks izveidots Prezidentu skvērs. Dalību prezidentiem veltītā ozolu skvēra stādīšanas pasākumā pie J.Čakstes pieminekļa ir apstiprinājis Latvijas Valsts prezidents Egils Levits un vairāki bijušie prezidenti.

Šogad Valsts prezidenta institūcijai un Latvijas Satversmei aprit 100 gadu. Savukārt nākamgad būs divdesmit gadu, kopš 2003. gada 14. novembrī, klātesot triju Baltijas valstu prezidentiem, pie Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīcas torņa atklāts tēlnieces Artas Dumpes veidotais piemineklis Latvijas pirmajam Valsts prezidentam J.Čakstem. “Šī vieta jelgavniekiem ir kļuvusi ļoti nozīmīga – turp dodamies Latvijas valstij svarīgos datumos, kā arī godinām Latvijas izcilo valstsvīru Jāni Čaksti viņa dzimšanas dienā. Jāņa Čakstes pamatnopelns ir demokrātijas un tiesiskuma ideju iedēstīšana jaunajā valstī, eiropeiskas valsts veidošana. Tās ir vērtības, kas ir būtiskas arī mūsdienās. Mums ir jāprot to novērtēt,” uzsver Jelgavas valstspilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš.

 

Pēc pieminekļa ansambļa izveides, kuru projektēja arhitekti Dainis Bērziņš, Benita Bērziņa un Edvīns Vecumnieks, ir notikušas redzamas izmaiņas pieminekļa laukuma apstādījumos – dažādu ārējo apstākļu dēļ pēdējo gadu laikā nokaltušas vairākas gobas un egles. “Ar pietāti izturoties pret pieminekļa novietojumu un skatu uz to, puslokā iecerēts stādīt parastā ozola kolonveida šķirni Quercus robur ‘Fasigiata Koster’. Galvenais skatu leņķis no pilsētas centrālā laukuma puses uz pieminekli un Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīcas torni tiks saglabāts brīvs un netiek samazināts. Pieaugušu koku augstums ir aptuveni 15 metri, vainaga diametrs – trīs metri. Paredzēts, ka koku vainagi augot lejasdaļā nesakļausies un katrs koks paliks kā atsevišķa vienība,” stāsta Jelgavas valstspilsētas pašvaldības Būvvaldes ainavu arhitekts Andrejs Lomakins.

 

Pirms jaunā projekta realizācijas pašvaldības speciālisti sazinājās ar tēlnieci A.Dumpi un arhitektu biroja “Vecumnieks & Bērziņi” pārstāvjiem, lai iepazīstinātu ar plānotajiem darbiem, un ir saņemts autoru akcepts.

 

Savukārt, godinot Latvijas Republikas Saeimas simtgadi un tās pirmo priekšsēdētāju Fridrihu Vesmani (1875–1941), šajā dienā Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā notiks diskusija, kas veltīta Latvijas Republikas Saeimas vēsturei un Fridriham Vesmanim, kura dzīve un darbība ir saistīta ar Jelgavu. Diskusijā piedalīsies vadošie jomas pētnieki.

 

 

Foto: Jelgava.lv

 

Informācija sagatavota

Sabiedrisko attiecību pārvaldē