Jaunumi

Ūdens lāsei nokrītot uz zemes, dabiski tai tur arī būtu jāpaliek. Pretstatā ilgu laiku izmantotajiem lietus ūdens apsaimniekošanas modeļiem, kas paredzēja ūdeni pēc iespējas ātrāk novadīt lietus ūdens pazemes caurulēs, šobrīd dažādu valstu pilsētvidē arvien lielāku uzvaru liek uz “zaļajiem” risinājumiem. Īpaši aktuāli tas kļūst klimata pārmaiņu apstākļos, kad piedzīvojam gan iepriekš neraksturīgus sniegputeņus, gan lietusgāzes, gan sausuma periodus. Līdz ar to lietus ūdens vairs netiek uztverts kā problēma, no kuras jāatbrīvojas, bet gan kā vērtīgs resurss, ko iespējams izmantot gan saimnieciski, gan ekoloģiski, un vienlaikus uzlabot arī pilsētvides kvalitāti.

Jelgava atrodas Zemgales līdzenumā Lielupes baseinā ar ļoti zemu un līdzenu reljefu, kas veicina lēnu virszemes ūdeņu noteci un paaugstinātu nokrišņu uzkrāšanās risku stipru lietavu vai palu laikā. Līdzenumam ir raksturīgs augsts gruntsūdens līmenis, tāpēc ūdens neaizplūst un neuzsūcas pietiekami ātri. Zemākās vietas atrodas 2,50–3,0 m virs jūras līmeņa, bet pilsētas centrs – 4,70–5,5 m (Baltijas sistēmas). Gruntsūdens līmeni būtiski ietekmē arī piecas upes, kuru ūdens līmenis pavasaros un pēc intensīvām lietavām ir augsts. Šie faktori kopā rada augstu applūšanas risku.

Viens no ilgtspējīgiem risinājumiem, kas veiksmīgi darbojas Ziemeļvalstīs, ir lietusūdens apsaimniekošana ar dabisku ūdens aprites ciklu saglabāšanu. Nokrišņi ilgāk paliek dabā, ļaujot daļai ūdens iesūkties gruntī, daļai iztvaiko, bet daļa aizplūst uz dabisko ūdensteci. Pilsētvidē šo dabisko ciklu esam pārtraukuši ar plaši asfaltētiem laukumiem, bruģi un jumtiem. Rezultātā viss ūdens no cietām virsmām īsā laikā nonāk kolektoros, tos pārslogojot.

Jelgava ir dažāda – atšķirīgas teritorijas nozīmē arī atšķirīgas problēmas. Šobrīd bieži tiek izmantots viens risinājums – pēc iespējas ātrāk novadīt ūdeni uz pilsētas grāvjiem vai citām teritorijām. Tomēr ir svarīgi katrā vietā individuāli izvērtēt ūdens novadīšanas iespējas, lai noteiktu piemērotāko apbūves risinājumu un teritorijas platību sadalījumu. Nozīmīgu ieguldījumu pilsētas applūšanas riska mazināšanā var sniegt gan ilgtspējīgi īstenoti pašvaldības infrastruktūras projekti, gan arī privātmāju īpašnieki, savās teritorijās mērķtiecīgi ieviešot pārdomātus “zaļos” risinājumus lietus ūdeņu apsaimniekošanai.

Jelgavas pilsētas centrs

Šeit dominē apbūve ar plašām cieto segumu teritorijām – asfaltētām brauktuvēm, bruģētām ietvēm, stāvlaukumiem un jumtiem. Lietus ūdeni no šīm virsmām ātri savācam, novadām ielas gūlijās un noslēpjam zem seguma kopējā pazemes cauruļu sistēmā. Pēc tam ar sūkņu stacijas palīdzību to pašu ūdeni atkal paceļam tuvāk virszemei, lai novadītu upē.

Situāciju sarežģī tas, ka ielas noteces sistēmā bieži tiek novadīts arī ūdens no piegulošajām privātmājām un daudzdzīvokļu ēkām. Spēcīga lietus laikā no jumtiem īsā brīdī notek liels ūdens apjoms, kas pārslogo pilsētas infrastruktūru.

Ja brauktuvēm un ietvēm jābūt sausām, tad dobes un zaļās zonas var būt vieta, kur ūdens īslaicīgi uzkrājas. Taču  dobes jāparedz arī privātajos sektoros un jācenšas izmantot visas iespējamās ūdens akumulācijas vietas, arī rotaļu laukums var applūst lietus laikā.

Pilsētas centra rajonos ar privātmāju apbūvi

Piemēram, Filozofu apkaimē un Aspazijas ielas apkārt­nē, lietusūdens apsaimniekošana balstās uz vaļējiem grāvjiem. Tie daļu ūdens novada uz segto cauruļvadu un sūknētavu sistēmu. Tomēr praksē šo grāvju kapacitāte ūdens novadīšanai un uzkrāšanai bieži ir nepietiekama.

Mazie ielu grāvji nespēj uzņemt visu noteci no ielām piegulošajām cietā seguma platībām – asfaltētām vai bruģētām dzīvojamo māju piebrauktuvēm, stāvlaukumiem un jumtiem. Turklāt grāvjiem bieži jāuzņemas arī akumulācijas funkcija laikā, kad sūknētavas ir pārslogotas un nespēj nodrošināt savlaicīgu ūdens atsūknēšanu, kā rezultātā grāvji īslaicīgi pārpildās.

“Līniju” apkaime

Šī teritorija izbūvēta uz bijušajām lauksaimniecības meliorācijas platībām, ir savas īpatnības. Agrāk “Līnijās” teritoriju nosusināšanu veica lauksaimniecības drenāžas sistēma un grāvji. Tagad šeit notiek intensīva apbūve, kādreizējā pļava pārtop 30–50% bruģa segumā.

Mazdārziņu un vasarnīcu rajoni

Agrākie mazdārziņu rajoni, kas izvietojušies upju tuvumā ar blīvu mazstāvu apbūvi, šaurām ielām, maziem grāvjiem, gadu gaitā pārvērtušies par blīvi apdzīvotām teritorijām. Robežgrāvju seklās sistēmas tiek aizbērtas un iežogotas. Rezultātā sniega kušanas vai lietus laikā ūdenim nav kur uzkrāties vai iesūkties, nav arī kur aiztecēt – upes un grāvji ir pilni plūdu līmeņa ietekmē, līdz ar to pagalmi kļūs slapji. Šajās teritorijās jāmeklē iespējas uzkrāt ūdeni un vēlāk to aizvadīt kopējā sistēmā, kad plūdi beigušies iesūcināt gruntī.

Taču par to jādomā katrā teritorijā, veidojot tvertni ar lietus ūdens uzkrāšanu, kuru pēc tam var iztukšot, jo infiltrācija upju plūdu ietekmes zonās nedarbojas.

Arī lietus ūdens akumulācija ir “zaļais risinājums”, jo lietus ūdens tiek atdots dabā, kad to vairāk vajag un netiek samazināti tīrā pazemes ūdens krājumi.

Zaļie risinājumi privātmāju teritorijā

Projektēšanā jāparedz multifunkcionāli “zaļie” dizaina risinājumi, kas atdarina dabisko lietus ūdens noteci un aprites ciklu. Privātmāju teritorijās tas nozīmē atteikšanos no prakses visu jumtu un cieto segumu noteci tieši pieslēgt ielu lietus kanalizācijai.

Tradicionāli lietusūdens tiek novadīts uz ielas gūlijām vai grāvjiem. Spēcīgu lietusgāžu laikā tas rada būtisku slodzi kopējai lietusūdens novadīšanas sistēmai, kā rezultātā grāvji pārplūst un tiek appludināti pagalmi un pagrabi.

Attēlā ilustrēta alternatīva pieeja – ūdens vispirms tiek novadīts uz īpašumā izveidotu lietusūdens pārtveršanas zonu. Tā var būt reljefa padziļinājums, lietusdārzs, neliels dīķis vai speciāli veidota apstādījumu dobe. Būtiska nozīme ir cietā seguma un zaļo zonu līdzsvaram: zaļās zonas lietus laikā absorbē ūdeni, savukārt cietie segumi palielina virszemes noteci un slodzi uz novadīšanas sistēmām. Tāpēc esošajā apbūvē ieteicams paplašināt zaļās zonas, nevis palielināt cieto segumu, un dobes veidot ar reljefa padziļinājumu, nevis paaugstinājumu, jo arī augi veicina ūdens uzsūkšanos.

Šādās zonās norisinās trīs būtiski procesi. Pirmkārt, ūdens tiek uzkrāts – tas netiek nekavējoties novadīts, bet īslaicīgi aizturēts. Otrkārt, daļa ūdens infiltrējas gruntī, samazinot virszemes noteci. Treškārt, tikai pēc uzkrāšanas zonas piepildīšanās liekais ūdens tiek kontrolēti un pakāpeniski novadīts tālāk, piemēram, uz ielas grāvi.

Ja īpašumā ir liela jumta platība un plašs bruģēts pagalms, lietus laikā veidojas ievērojams ūdens apjoms. Ja tas vienlaikus nonāk kopējā sistēmā, applūšanas risks pieaug visai teritorijai. Savukārt, ja katrs īpašnieks daļu ūdens vispirms aiztur savā teritorijā, kopējā slodze uz pilsētas infrastruktūru samazinās.

Uzkrāto lietusūdeni iespējams izmantot atkārtoti, infiltrēt gruntī vai kontrolēti novadīt uz biofiltrācijas risinājumiem – lietusdārziem, mitrājiem u.c., kas veidoti no dažādiem augiem. Pareiza uzturēšana nodrošina šo sistēmu ilgmūžību un darbspēju arī intensīvu lietusgāžu apstākļos.

Ierīkojot stāvlaukumus, ieteicams izvēlēties ūdenscaurlaidīgus segumus. Vienlaikus jāņem vērā, ka augsta gruntsūdens līmeņa gadījumā lietusdārzam nepieciešams pārplūdes vai noteces pieslēgums kopējai sistēmai, lai novērstu stāvoša ūdens veidošanos.

Svarīgi ievērot, ka, paaugstinot zemes virsmas atzīmes īpašumā, nedrīkst pasliktināt blakus teritoriju hidroloģisko situāciju un radīt applūšanas risku kaimiņiem. Ja teritorijā iepriekš bijusi meliorācijas sistēma, tā ir jāsaglabā vai jākompensē ar līdzvērtīgiem risinājumiem.

Ilgtspējīgu risinājumu piemēri pieejami tīmekļvietnē pilsetsaimnieciba.lv sadaļā par hidrotehniskajām būvēm un lietus ūdens apsaimniekošanu.

Pašvaldības projekti: konkrētas teritorijas, konkrēti risinājumi

Jelgavai šobrīd ir jāizvēlas – vai pilsēta turpinās cīnīties ar sekām, paplašinot kolektorus un sūknējot arvien vairāk ūdens, vai arī sadarboties ar iedzīvotājiem un, realizējot jaunos projektus, veidot infrastruktūru, kas iekļaujas dabīgajā ūdens aprites ciklā. Tāpēc šogad plānots uzsākt vairākus projektus, kas palīdzēs pilsētai pielāgoties klimata pārmaiņām, paredzot “zaļo” risinājumu ieviešanu.

Projekts “Jelgavas valstspilsētas pašvaldības infrastruktūras pielāgošana klimata pārmaiņām” paredz ieviest lietus ūdens uzkrāšanas un infiltrācijas risinājumus vairākās pilsētas vietās

• Alunāna parkā plānots ieviest virszemes lietus ūdens novadīšanas risinājumus uz zaļo zonu, kas palēnina ūdens noteci uz lietus ūdens tīkliem un samazina slodzi kolektoriem.
• Stacijas parkā paredzēta atklāta ūdens akumulācijas zona, kas lietus laikā var nodrošināt ūdens uztveršanu, akumulēšanu, savukārt citā laikā izmantojama aktīvai atpūtai (piemēram skeitparks).
• Frīdriha Vesmaņa skvērā tiks izveidota atpūtas un sporta infrastruktūra, kas vienlaikus kalpos arī lietus ūdeņu uzkrāšanai no apkārtējiem cietajiem segumiem un Jāņa ielas lietus kolektora, paredzot to izmantot arī lietus ūdens akumulācijai intensīvu lietusgāžu laikā.
• Sakņudārza ielas posmā no Mākslas skolas līdz Raiņa ielai plānots izmantot zaļo zonu starp Maija ielu un Sakņudārza ielu virsūdeņu uzņemšanai, izveidojot atpūtas skvēru ar lietus ūdens ievalkām, apstādījumiem, celiņiem un labiekārtojuma elementiem.
• Raiņa ielā un Pasta ielā gar Raiņa parku paredzēts atslogot lietus ūdens kolektoru, novadot pārplūdes ūdeņus uz ielu zaļajām zonām. Parkā tiks veidotas reljefa izmaiņas, kas palīdzēs pārtvert un absorbēt virsūdeņus.
• papildu lietus ūdens uztveres risinājumi plānoti Pētera, Vaļņu, Ūdensvada, Mātera, Zirgu, Pasta, Sporta un Sakņudārza ielā, kur zaļajās zonās paredzēti 30–50 cm reljefa padziļinājumi ūdens plūsmas palēnināšanai un uztveršanai.

 Savienības kolektora pārbūve – pretplūdu pasākumi

31. martā pašvaldības iestāde “Pilsētsaimniecība” ar Centrālo līgumu un finanšu aģentūru noslēdza Vienošanos par Eiropas Savienības fonda projekta īstenošanu un sākusi projekta “Savienības kolektora sateces baseina kompleksu pretplūdu pasākumu veikšana” ieviešanu. Projekta mērķis ir mazināt applūšanas risku, uzlabot lietusūdens novadīšanas sistēmas caurlaidspēju un palielināt sistēmas noturību pret klimata katastrofām Savienības kolektora sateces baseinā. Projekta īstenošanas laiks ir līdz 2029. gada 1. aprīlim. Kopējie plānotie izdevumi ir 3500 000 eiro, t.sk. 85% Eiropas Reģionālā attīstības fonda finansējums un 15% pašvaldības finansējums. Projekta aktivitātes ietver: būvniecības ieceres (būvprojekta) izstrādi, autoruzraudzību, būvdarbus un būvuzraudzību. Aprīlī noslēgts līgums par būvniecības ieceres (būvprojekta) izstrādi.

Svētes upes krastu stiprināšana un dabiskās vides pieejamība

Vēl viens būtisks projekts ir Svētes upes caurplūdes atjaunošana, krastu erozijas novēršana un dabiskās vides pieejamības veicināšana. Pilsētas teritorijā upes kopgarums ir 15,6 km. Projektā paredzēts tīrīt upi, atjaunot un veidot mitrājus, atjaunot grāvju sistēmu, kā arī izveidot rekreācijas zonu, iekļaujot zaļos risinājumus.