Jaunumi

Ar Jelgavas pilsētas bibliotēkas atbalstu elektroniskā izdevumā apkopotas jelgavnieka agrākā Jelgavas Latviešu biedrības vadītāja Pauļa Rēveļa atmiņas par Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīcas torņa atjaunošanu. Atmiņu stāsts “Mans kāpums” atklāj torņa senāko un ne tik seno pagātni, iekļaujot stāstījumu par atmodas laiku, Latvijas un Jelgavas atdzimšanu un to, kā 20 gadus lolota ideja kulminējusies šī Jelgavas panorāmas simbola atklāšanā 2010. gada 16. novembrī.

P.Rēvelis atklāj, ka torņa atdzimšanas pirmsākumi meklējami vēl atmodas laikā, kad darbu uzsāka Latvijas Tautas frontes Jelgavas nodaļa, kuras viens no galvenajiem mērķiem bija pieminekļu atjaunošana pilsētā un novados, kā arī Latvijas vēstures aktualizēšana. Starp pirmajiem lielajiem nodaļas panākumiem bija tēlnieka Kārļa Jansona pieminekļa “Lāčplēsis un Melnais bruņinieks” fragmenta, dēvēta arī par “Lāčplēša sirdi”, atrašana 1988. gadā un tā novietošana pie Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja, kur tas stāv vēl joprojām.

Ideja par vēstures vērtību atdzimšanu turpināja dzīvot arī 1990. gadā atjaunotajā Jelgavas Latviešu biedrībā, par vienu no tās galvenajiem uzdevumiem izvirzot Jelgavas Sv.Trīsvienības baznīcas torņa rekonstrukciju. “Mana paaudze bija ideālisti. Sapņu bija pilna galva, un domājām, ka visu varēs atrisināt ātri,” par cerību pilnajiem darbības pirmsākumiem stāsta P.Rēvelis, piebilstot, ka šajā laikā tika apsvērtas dažādas idejas, kas tā arī netika piepildītas, piemēram, torņa vēsturiskās paaugstinātās smailes izbūve, baznīcas draudzes atjaunošana, ņemot vērā to, ka līdz 1993. gadam ēka atradās Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas konsistorijas īpašumā.

Torņa rekonstrukcijas projekts pilnvērtīgi tika uzsākts līdz ar ēkas pāriešanu Jelgavas pilsētas īpašumā. Šajā laikā, P.Rēvelim darbojoties Jelgavas pilsētas domē, rasti pirmie līdzekļi projekta uzsākšanai, laika gaitā rīkojot arī dažādas akcijas papildu ziedojumu piesaistei. Tieši torņa atjaunošanai veltītie pasākumi P.Rēvelim palikuši atmiņā visspilgtāk: “Vislabāk noteikti atceros tās reālākās lietas – akcijas un daudzos kāpienus, kurus rīkojām interesentiem. Toreiz tornim vēl bija vecās kāpnes, kuras cerējām atjaunot. Tika rīkoti arī koncerti ar nosaukumu “Mēs – tornim”.” Savās atmiņās P.Rēvelis apraksta arī viskuplāk apmeklēto akciju, uz kuru ieradās ap 700 interesentu. Drosmīgākos no tiem 2–5 cilvēku grupiņās nācās pavadīt līdz augšai, tādējādi vienā dienā P.Rēvelis tornī uzkāpa pat 27 reizes.

Sākoties jaunai tūkstošgadei, torņa atjaunošanai izdevās rast finansējumu no ES līdzekļiem. 2004. gadā torni pārsedza ar stikla piramidālo jumtu, kas arī šobrīd rotā tā virsotni. Šādi, bez pagarinātās smailes, tornis oriģināli izskatījies no 1688. līdz 1862. gadam. Tā augstums šobrīd sasniedz 50,17 metrus. 2010. gada 16. novembrī pēc vairāk nekā 60 gadu klusēšanas tornis tika atklāts. P.Rēvelis atminas, ka šajā dienā sajuties īpaši – gluži kā Dziesmu svētkos vai Baltijas ceļā –, jo ar šīs ēkas pabeigšanu piepildījies atmodas laika sapnis par trīs Jelgavas simbolu atdzimšanu, atminoties arī atjaunotā pieminekļa “Lāčplēsis un Melnais bruņinieks” atklāšanu 1992. gadā un 2003. gadā atklāto pieminekli Jānim Čakstem.

Šogad apritēs 10 gadi, kopš Jelgavas Sv.Trīsvienības tornis ir no jauna atklāts, taču P.Rēvelī joprojām valda lepnums un pozitīvas sajūtas par to, ka ir atdzimis viens no pilsētas simboliem. Līdz ar to šis bijis īstais laiks publicēt gadu gaitā krātās atmiņas par šīs ēkas atjaunošanas procesu. “Visu to darbību ap torni sāku fiksēt jau tajā laikā. Kā toreiz domāju, pamatā sev pašam, jo svarīgi padarīto uzrakstīt un tādā veidā pielikt tam punktu. Varu atcerēties, kāds tajā laikā biju, ko domāju, un saglabāt šīs atmiņas gan sev, gan saviem bērniem. Ja šīs atmiņas kā padarītā darba liecība noder arī kādam citam, par to prieks,” bilst P.Rēvelis.

Atmiņu stāstu “Mans kāpums” par Jelgavas Sv.Trīsvienības baznīcas torņa atjaunošanu elektroniskā formātā var iepazīt Jelgavas pilsētas bibliotēkas mājaslapā ŠEIT.

Foto: no P.Rēveļa personīgā arhīva

Informācija sagatavota

Jelgavas pilsētas pašvaldības

Sabiedrisko attiecību pārvaldē