Diskusijā apspriež industriālās attīstības ceļus Jelgavā un Latvijā

23.10.2020.

Ceturtdien Jelgavas pilsētas bibliotēkā aizvadīta diskusija "Industriālās attīstības ceļi un gaita mūsdienu pasaulē un Jelgavā", kuras gaitā, uzklausot četru ekspertu stāstījumus, tika aplūkota šābrīža ekonomiskā situācija Latvijā un pasaulē, kā arī Covid-19 ietekme uz to. Galvenie jautājumi tika skatīti caur industriālās ražošanas un inovāciju prizmu, diskutējot par to, kādus riskus un iespējas rada pašreizējā situācija, un kādi ir spilgtākie industriālās attīstības un inovāciju piemēri Latvijā un pasaulē, no kuriem arī turpmāk var mācīties vietējie ražotāji un industriālo jomu pārstāvji.

Kā pirmais ar prezentāciju uzstājās bijušais Latvijas Republikas Ministru prezidents Ivars Godmanis, kurš pašlaik vairākās Latvijas augstskolās pasniedz mācību kursus par finansēm, biznesu un Latvijas sadarbību ar Eiropas Savienību. I.Godmanis klātesošos iepazītināja ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, kuros aplūkota Covid-19 ietekme uz Latvijas ekonomiku pirmajos divos ceturkšņos, kā arī prognozēm par vispārējām 2020. gada prognozēm. Paredzams, ka Latvijas IKP kritums 2020. gada sagaidāms vien nedaudz zemāks nekā vidēji Eirozonā (-7,0 procenti Latvijā un -7,7 procenti Eirozonā kopumā), savukārt valdības parāda pieaugums 2020. gadā tiek prognozēts līdz 43,1 procentiem no IKP – tas ir 2,5 reizes mazāks nekā eirozonā vidēji. Kā aspektus, kam īpaši pievērst uzmanību turpmāk, I.Godmanis izcēla nepieciešamību ieviest uzņēmumu riska menedžmentu, kas ļautu tikt galā ar piegādes vai darbības pārtraukumiem, kas uzņēmumos rodas Covid-19 iespaidā, biznesa platformu plašāku izmantojumu, biznesam arvien vairāk pārvirzoties uz tiešsaistes vidi, un nepieciešamību pēc lielo datu stratēģijām uzņēmumos, kas ļautu uzlabot gan lēmumu pieņemšanu, gan operacionālos procesus.

 

Sarunu turpināja Elektronikas un datorzinātņu institūta direktors Modris Greitāns, kurš uzsvēra, ka visas Latvijas un arī Jelgavas lielā iespēja pandēmijā ir ražošana. Kā ražošanas iespējas tika nosaukta nišu meklēšana un arvien lielāka viedās ražošanas iesaiste uzņēmumos, ar ko institūtam ir visai liela pieredze. Vienlaikus, stāstot par robotikas sniegtajām iespējām tehnoloģiju attīstībā, M.Greitāns izteica cerību, ka attīstīsies arī uzņēmumi, lai Latvijā radītās tehnoloģiskās iespējas nevajadzētu pārdot tikai ārzemju ražotājiem.

 

Ar pieredzi autobūvē dalījās inženieris Andris Dambis, kurš diskusijas dalībniekus iepazīstināja gan ar latviešu autobūves profesionāļu gūtajiem panākumiem ārpus mūsu valsts robežām, gan tālākajiem plāniem vietējā mērogā. Šobrīd A.Dambis sadarbībā ar Jelgavas uzņēmumu "Universāls-LTD" sācis darbu pie elektrisku mikroautobusu sērijveida ražošanas uz "Mercedes Sprinter" modeļa bāzes. Kā atklāj A.Dambis, uzņēmums ir teju pilnībā pārbūvējis par pamatu izmantoto transportlīdzekli, līdz ar to varam lepoties, ka Latvijā ražotos mikrautobusus rotās Jelgavas uzņēmuma firmas zīme. Vienlaikus transportlīdzekļi tiek ražoti tālredzīgi, kas nozīmē, ka tie būs piemēroti tuvākos piecos gados plašāk ieviestām uzlādes stacijām nevis šobrīd esošajiem punktiem.

 

Turpinot sarunu par autobūvi, vairākkārt A.Dambim tika uzdoti jautājumi par ūdeņraža auto kā iespējamu alternatīvu elektrotransportam. Autobūvētājs atklāj, ka cer arī pats uzbūvēt ar ūdeņradi darbināmu autobusu, jo šādai enerģijai arī ir nākotne, tomēr problēmas sagādā tas, ka šī enerģija pašlaik netiek ražota un pildīta lokāli. Arī Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš uzsvēra ūdeņraža tehnoloģijas kā nākotni, uz kuru mērķtiecīgi dodas arī Jelgavas pilsēta, aicinot arī uz tālākām diskusijām, kurās tiktu apspriests tieši šis enerģijas veids.

 

Par iespējām ražot ūdeņradi un citiem darbības virzieniem diskusijā izteicās arī SIA "Fortum Jelgava" komunikācijas vadītāja Guntra Matisa. Šogad maijā Jelgavas dome un SIA "Fortum Latvia" parakstīja nodomu protokolu, sākot kopīgu izpētes darbu, lai izvērtētu tehniskos aspektus un ekonomisko pamatojumu ūdeņraža ieguvei un pielietošanai. Kā atklāj, G.Matisa, mūsdienās dažādas enerģētikas nozares attīstās un darbojas sinerģijā, līdz ar to izaugsme notiek vairākos virzienos, kas paver arī plašākas un arvien jaunas iespējas. Vienlaikus gan tika uzsvērts, ka enerģētikas nozarē Latvijā ir arī daudz problēmu, kuras jānovērš, izceļot, piemēram, to, ka Latvijā vien ļoti niecīga daļa poligonos noglabāto atkritumu tiek reģenerēta enerģijā un šajā jautājumā daudz varam mācīties no kaimiņvalstīm un jo īpaši Skandināvijas.

 

Diskusijas moderators bija Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis, kurš arī apstiprināja plānus šādas diskusijas Jelgavā aizvadīt turpmāk.

 

Diskusija tika straumēta Jelgavas pilsētas bibliotēkas "Facebook" lapā un tās ieraksts pieejams ŠEIT.

 

 

Foto: Jelgavas pilsēta

 

Informācija sagatavota

Jelgavas pilsētas pašvaldības

Sabiedrisko attiecību pārvaldē

Komentāri

Lai komentētu, lūdzu autorizējies