2.6 °C, 1 m/s, 93.6 %

Jaunumi

Sākumlapa JaunumiJaunajā kārtībā, kādā piešķir mērķdotācijas investīcijām pašvaldībām 2008.-2010.gadā, būtiski ierobežojumi finansējuma saņemšanai
Jaunajā kārtībā, kādā piešķir mērķdotācijas investīcijām pašvaldībām 2008.-2010.gadā, būtiski ierobežojumi finansējuma saņemšanai
09/08/2007

Attēla autors: Jānis Kupčs
Esam priecīgi, ka rasta iespēja gūt finansējumu jomām, kuras netiek ietvertas ES projektu fondos un pašvaldībām pašām varētu trūkt līdzekļu finansiālam atbalstam. Jāuzsver, ka valsts budžetā paredzētās mērķdotācijas investīcijām pašvaldībās, ir neatlaidīga pašvaldību darba rezultāts.

Tomēr saskatām vairākus mīnusus kārtībā, kādā tiek izvērtēts mērķdotāciju pieprasījumus.
Pirmkārt, uzskatām, ka ir ierobežotas pašvaldību tiesības un rīcība. Jaunā kārtība paredz, ka dotācijas gūst tie objekti, kuriem valsts budžeta ietvaros ir iedalīti līdzekļi 2006. vai 2007.gada, kā arī tiem projektiem, kuri ir jābeidz. Kārtība neparedz finansējumu jauniem projektiem, kas ir būtisks ierobežojums.

Otrkārt – mīnuss ir salīdzinoši lielais līdzfinansējums, kas tiek prasīts no pašvaldības. Nav pieņemams, ka mūsu pilsētas līdzfinansējums investīciju projektos ir paredzēts ne mazāks par 50 %, pamatojoties uz Jelgavas augsto attīstības indeksu. Uzskatu, ka salīdzinājumā ar līdzšinējo pašvaldības ieguldījumu projektos, kas ir bijis 20%, jaunais apjoms Jelgavai ir salīdzinoši liels.

Trešā lieta, kas izsauc neapmierinātību, ir atzinums par atbilstību plānošanas reģiona attīstības prioritātēm, kas nepieciešams, iesniedzot investīciju projektu. Šādu normu nevajadzētu piemērot, izvērtējot investīciju piešķiršanu. Atbilstība plānošanas reģionam būtu nepieciešama tādiem attīstības projektiem, kam būtu saistība ar ES fondiem. Jelgavā, piemēram, norit pieci skolu renovācijas projekti, kas nekādi neskar reģionu attīstību. Investīcijas ir atsevišķi nodalāma joma no reģionu attīstības jautājumiem.
Turklāt jaunā kārtība paredz sniegt priekšroku finansējuma piešķiršanai tiem projektiem, kuru īstenošanas rezultāts iziet ārpus pilsētas robežām un ietekmē blakus teritorijas. Arī šis ir ierobežojums finansējuma saņemšanai, piemēram, energoefektivitātes paaugstināšanai Jelgavas skolās, jo neietek ietekmēta kopīgā reģiona attīstība.

Pēdējais trūkums ir saistīts ar projektu vērtēšanas komisiju, kurā iekļautajiem plānošanas reģionu pārstāvjiem ir tikai padomdevēja tiesības.

Ņemot vērtā, ka uz finansējumu var pretendēt tikai iesāktie projekti – Jelgavā tās ir četras skolas, kur tupinās energoefektivitātes paaugstināšanas projekti un vienas vidusskolas piebūves celtniecība – jāsecina, ka finansējuma saņemšanas priekšnoteikumi ir ļoti ierobežoti.

Irēna Škutāne,
Jelgavas pašvaldības priekšsēdētāja vietniece