Jaunumi

Šonedēļ sākta gājēju celiņu seguma atjaunošana Langervaldes mežā. Ieklājot dažādu veidu šķeldu, kas reizē kalpos kā pētījuma materiāls, tiks atjaunoti pastaigu celiņi 3,76 kilometru garumā. Darbu laikā – no 18. oktobra līdz 25. novembrim – ir slēgta satiksme Jaunā ceļa posmā no Rubeņu ceļa līdz Parka ielai un ierobežota satiksme Parka ielas posmā no Jaunā ceļa līdz Emiļa Melngaiļa ielai.

Meža pētīšanas stacijas, kas apsaimnieko mežu, direktora vietnieks Uvis Dambergs stāsta, ka līdzšinējais šķeldas celiņu segums, kas tika ieklāts 2015 gadā līdz ar pastaigu celiņu izveidi Langervaldes mežā, savu ir nokalpojis. “Ilgu laiku tika domāts, kā atjaunot celiņu segumu un kādu materiālu ieklāt. Jau atkal esam izšķīrušies par labu dabiskajam atjaunīgajam resursam – šķeldai –, taču šoreiz Daugavpils Universitāte kopā ar Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) Meža fakultātes pētniekiem īstenos pētījumu ar mērķi izvērtēt ekspluatācijas īpašības gājēju celiņiem ar dažāda veida smalcinātas koksnes segumiem. Uz celiņiem, kas ir 3,76 kilometrus kopgarumā, tiks ieklāta piecu dažādu veidu šķelda 11 300 kvadrātmetru platībā. Uz celiņiem tiks bērta lapu koku ciršanas atlieku šķelda, skujkoku ciršanas atlieku šķelda, jaukta ciršanas atlieku šķelda, lapu koku celulozes šķelda un skujkoku celulozes šķelda, turklāt – vairākos atkārtojumos. Iecerēts, ka celiņu zemākās vietas, kur nokrišņu laikā un pavasarī krājas ūdens, tiks paceltas, izmantojot kārklu zaru saišķus jeb fašīnas, lai tur nekrātos ūdens. Tāpat plānots, ka vairāk nekā 5000 kvadrātmetru platībā zem šķeldas tiks ieklāts ģeotekstils. Pētījums ilgs piecus gadus, un rezultātā tiks sniegts ekonomiskais izvērtējums, dati par celiņu segumu ilgmūžību un uz pētījumu balstītas rekomendācijas,” stāsta U.Dambergs.

LBTU dekāns profesors Linards Sisenis stāsta, ka pēc seguma ieklāšanas tiks noteikts precīzs uzbērtās šķeldas slāņa biezums un seguma raksturlielumu mērījumi tiks atkārtoti piecus gadus, celiņus uzmērot katru gadu divas reizes – pavasarī un rudenī. “Vienlaikus laboratoriski tiks analizēta šķeldas sadalīšanās pakāpe. Pētījumā iegūsim praktiski izmantojamus datus par šķeldas celiņu ekspluatācijas īpašībām un zinātniski pamatotas rekomendācijas, kas izmantojamas gājēju celiņu ar šķeldu segumu izveidē. Jāuzsver, ka šķelda ir ekoloģisks materiāls, kas izmantojams un īpaši piemērots taku izbūvē aizsargājamās teritorijās un vietās, kur apsaimniekotājam ir svarīga integrēta un videi draudzīga infrastruktūra,” norāda L.Sisenis.

Šķeldas celiņu atjaunošanu Langervaldes mežā veic SIA “Ceļu būvniecības sabiedrība “Igate””. Šobrīd jau pilnībā ir noņemts vecais šķeldas segums, celiņi noplanēti, un šonedēļ būvnieki sākuši ieklāt jauno segumu. Šie darbi varētu aizņemt līdz sešām nedēļām. Plānots, ka celiņu atjaunošana noslēgsies novembra beigās.

Jāpiebilst, ka atjaunots tiks viss celiņu tīkls – 3,76 kilometru garumā un trīs metru platumā. Kopumā celiņu atjaunošanā plānots izmantot aptuveni 3200 berkubikmetrus šķeldas. U.Dambergs norāda, ka atjaunots tiks tikai celiņu segums, tiltiņi paliks esošie.

Mežā tiek strādāts ar mazgabarīta tehniku, taču iedzīvotājiem, dodoties pastaigā pa mežu, ir jābūt uzmanīgiem.

Darbu laikā – no 18. oktobra līdz 25. novembrim – ir slēgta satiksme Jaunā ceļa posmā no Rubeņu ceļa līdz Parka ielai un ierobežota satiksme Parka ielas posmā no Jaunā ceļa līdz Emiļa Melngaiļa ielai. Iedzīvotāji aicināti ievērot izvietotās ceļa zīmes.

Jāpiebilst, ka Langervaldes mežs Jelgavā ir vēsturisks objekts ar senām tradīcijām, kas līdz Otrajam pasaules karam ticis izmantots kā parks pilsētnieku brīvā laika pavadīšanai. Mākslinieks, gleznotājs, pedagogs un ugunsdzēsējs jelgavnieks Aleksandrs Strekavins (1889–1971) savā piezīmju burtnīcā “Par seno Jelgavu” raksta, ka 20. gadsimta sākumā Langervalda parks (agrākais Šēdiņa krogs) pie Garozes ceļa bijusi populāra jelgavnieku atpūtas vieta. Uz parku no Jelgavas varēja nokļūt pa Lielupi ar mazu tvaikonīti “Huelva”, kura piestātne atradās pie kādreizējā Langervaldes spirta brūža – kilometra attālumā no parka. Langervaldes parkā bijusi mūzikas estrāde, lapenes, soli, galdi un šūpoles. Tur bieži vien rīkotas zaļumballes un svētdienās spēlējusi “Valdmaņa kapelle”. Parka tuvumā bijis arī Langervaldes restorāns, kurā ceptas gardas krējuma kūkas (pēc Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja arhīva materiāliem). Zināms, ka šī teritorija ir bijusi arī slavena 1905. gada revolucionāru mītiņu un apspriežu vieta. Taču pēc Otrā pasaules kara Langervaldes mežs pamazām aizauga un zaudēja savu nozīmi.

Šobrīd mežā izveidots 3,76 kilometrus garš pastaigu celiņu tīkls, tiltiņi un atpūtas vietas. Teritorijā pieejamas trīs rekreācijas zonas ar iespējām izvēlēties trīs dažāda garuma pastaigu takas. 2020. gada nogalē arī mežā uzstādīti četri informatīvi stendi. Tie iepazīstina ar apkārtni, mežā sastopamajām dabas vērtībām. Bet pie meža teritorijas atrodas vairāk nekā 3,5 metrus augsts vides objekts mūsu pilsētas simbola – aļņa – veidolā, kuru radīja Jelgavas tehnikuma kokapstrādes skolotājs Jānis Stankevičs, pasniedzējs Andrejs Kopilovs kopā ar audzēkņiem. Tāpat pie galvenās ieejas mežā izvietoti astoņi no koka un metāla veidoti aļņu un briežu tēli, ko izstrādāja Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma audzēkņi sadarbībā ar LBTU ainavu arhitektūras studentiem.

Foto: Jelgava.lv

Informācija sagatavota

Sabiedrisko attiecību pārvaldē