Jaunumi

23. oktobrī Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā aizvadīta Jelgavas Mākslinieku biedrības rīkotā pilsētas mākslinieku darbu izsole, kurā no kopumā 74 mākslas darbiem pārdoti 38. Atsaucību guvusī izsole biedrībai ļauj nonākt soli tuvāk tās noteiktajam mērķim – jubilejas grāmatas izdošanai.

Pie Jelgavas Tehnoloģiju vidusskolas Meiju ceļā 9 uzsākta ielu apgaismojuma modelēšanas poligona izbūve. Tajā skolēni mācību nolūkos varēs mērīt apgaismojuma līmeni, modelēt apgaismojuma intensitāti pilsētvidē un izprast apgaismojuma sistēmas darbību. Plānots, ka poligonu pabeigs novembrī.

Gatavojot izstādi Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā Rīgā, atsaukties aicināti iedzīvotāji, kuriem mājās saglabājušās jelgavnieces tēlnieces Rasas Kalniņas-Grīnbergas radītas piespraudes, kuloniņi, dekori.

Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā papildināts pedagoģisko programmu piedāvājums skolēniem. Līdz ar atjaunoto ekspozīciju “Aizvēsture un viduslaiki Zemgalē” 1.–9. klašu skolēni muzeja apmeklējuma laikā varēs piedalīties programmā “Senie iedzīvotāji Lielupes krastā” un iejusties arheologa lomā, bet dažādu ekspozīciju priekšmetus iepazīs jaunāko klašu skolēni un bērndārznieki, kuri aicināti uz nodarbību “Burtu karnevāls”.

Jelgavas pilsētas bibliotēka rakstnieka un publicista Jāņa Ūdra 75. jubilejas gadā aicina uz tikšanos un sarunu, kas 29. oktobrī pulksten 17.30 norisināsies bibliotēkas Krišjāņa Barona zālē Akadēmijas ielā 26. Sarunas centrā būs J.Ūdra profesionālās gaitas Jelgavā, sarakstītās grāmatas un to misija, vēsture un Latvija. Vienlaikus tikšanās ļaus ieskatīties arī autora jaunākā romāna “Ivande Kaija. Sievietes dzelme” saturā un tapšanā.

Jau pusgadu ik mēnesi informatīvajā izdevumā “Jelgavas Vēstnesis“ un pilsētas mājaslapā www.jelgava.lv publicējam jelgavnieku sagatavotās krustvārdu mīklas, kas tapušas pilsētas 755. jubilejas konkursā. Oktobra mīklas autore ir Vija Dzelme, kas sevi par jelgavnieci sauc jau kopš 1962. gada, kad no Limbažiem atnākusi mācīties uz Jelgavas 1. vidusskolu, ko šobrīd pazīstam kā Jelgavas Tehnoloģiju vidusskolu. Viņas radītā krustvārdu mīkla ietver daudzpusīgu vēsturiskās un šodienas Jelgavas apskatu.

Arī šogad valsts svētku mēnesī novembrī Jelgavas kultūras namā būs skatāmas Latvijā tapušas filmas. Repertuāru veidos gan pavisam jauni vietējie kinoprojekti, gan filmas, kas pirmizrādes ir piedzīvojušas jau iepriekš, taču nu būs skatāmas atkārtoti.

Latvijā šonedēļ notiks pāreja atpakaļ no vasaras laika. Tas nozīmē, ka naktī uz svētdienu, 25. oktobri, pulksten 4 pulksteņa rādītāji būs jāpagriež vienu stundu atpakaļ, informē Ekonomikas ministrija (EM).

Šogad astoņos mēnešos Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) ugunsdzēsēji glābēji Latvijā dzēsuši vairāk nekā 300 ugunsgrēku transportlīdzekļos, un tajos cietuši deviņi, bet gājuši bojā trīs cilvēki. Jelgavā šogad dzēsti jau 11 transportlīdzekļi, tostarp viens kravas auto. VUGD informatīvā kampaņā iedzīvotājiem atgādina, kā jārīkojas transportlīdzekļa degšanas gadījumā.

Turpinot ierobežot straujo Covid-19 izplatības pieaugumu Latvijā, valdība piektdien, 23. oktobrī, pieņēma lēmumu, ka no sestdienas, 24. oktobra, sejas maskas būs jālieto plašāk, kā arī privātos pasākumos iekštelpās varēs pulcēties līdz 10 cilvēkiem. Savukārt no 26. oktobra noteikti stingrāki pulcēšanās ierobežojumi, tostarp uz laiku pārtraukta bērnu izklaides vietu darbība.

No 23. oktobra līdz 29. novembrim Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā skatāma starptautiski atzīta amerikāņu mākslinieka Hanta Slonema personālizstāde “Maģiskā pasaule”. Amerikas Savienoto Valstu mākslinieku darbi līdz šim Jelgavā nav izstādīti, un šajā reizē apmeklētājiem būs iespēja novērtēt vienu no Ņujorkas atpazīstamākajiem ekspresionistiem.

Ceturtdien Jelgavas pilsētas bibliotēkā aizvadīta diskusija “Industriālās attīstības ceļi un gaita mūsdienu pasaulē un Jelgavā”, kuras gaitā, uzklausot četru ekspertu stāstījumus, tika aplūkota šābrīža ekonomiskā situācija Latvijā un pasaulē, kā arī Covid-19 ietekme uz to. Galvenie jautājumi tika skatīti caur industriālās ražošanas un inovāciju prizmu, diskutējot par to, kādus riskus un iespējas rada pašreizējā situācija, un kādi ir spilgtākie industriālās attīstības un inovāciju piemēri Latvijā un pasaulē, no kuriem arī turpmāk var mācīties vietējie ražotāji un industriālo jomu pārstāvji.