Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvs

Svētdien, 30. novembrī, ir pirmā Advente, bet jau nākamnedēļ, 4. decembrī, pilsētā svinīgi tiks iedegta lielā Ziemassvētku egle. Taču pirms šī notikuma Jelgavas pašvaldība un aģentūra «Kultūra» mazajiem jelgavniekiem sarūpējusi Ziemassvētku dāvanu.

Jāņa Bisenieka fonda rīkotajam konkursam šogad pieteikti 11 pilsētas un rajona uzņēmēji, kas, pēc ieteicēju domām, savā uzņēmēja un sabiedriskajā darbībā mūsdienās tuvinās novadnieka J.Bisenieka devumam. J.Bisenieka gara mantinieks tiks paziņots 10. decembrī, šajā dienā balvas saņems arī žūrijas izvēlētie labāko darbu autori.

Arī šogad Adventes un Ziemassvētku laikā Jelgavas kultūras namā būs svētku dekoru un Adventes vainagu izstāde. Šoziem tās veidošanā aicināti piedalīties ne tikai dažādu pilsētas ziedu salonu profesionāli meistari, bet arī jelgavnieki amatieri, kuri mājās veido dažādus dekorus un kompozīcijas un to ir apguvuši pašmācības ceļā vai floristikas kursos. 

«Karīna ir laimīga, jo beidzot tikusi pie sava pirmā datora! Viņa jau apguvusi, kā var rēķināt, rakstīt – zina, kur ir garumzīmes, kā komatu ielikt, kā sākt rakstīt lielajiem burtiem,» aizkustināta par SIA «NDD» dāvanu – datoru – ir vienpadsmit gadus vecās meitenes mamma Tatjana Avetisjana. Datoru, ko palīdzēja sarūpēt Jelgavas Sociālo lietu pārvaldes Sociālās rehabilitācijas sektora darbinieki, saņēma arī neredzīgā jauniete Sigita Ausmiņa.

Sestdienas vakarā Valgā  BK «Zemgale aizvadīja savu kārtējo SEB BBL Izaicinājuma kausa spēli pret  vietējo  «Welg» komandu. Visu spēli laukumā ritēja sīva cīņa un pēdējā ceturtdaļā mūsējiem bija pat astoņu punktu pārsvars, bet lielais kļūdu skaits pēdējās minūtēs liedza izcīnīt uzvaru.  Spēle noslēdzās ar rezultātu 78:72 par labu Valga «Welg» komandai.

Naktsdzīvi Jelgavā nodrošina divi vērā ņemamu izmēru naktsklubi, kā arī krogs «Cepuri nost», kas piektdienu un sestdienu vakaros pie labas atpūtas un dejošanas cenšas pieradināt «nobriedušāku» publiku – gados tā virs 30. Visu šo uzņēmumu vadītāji atzīst, ka situācija ar izklaidēties kārajiem neesot vienkārša un, sākoties ekonomiskajai krīzei, kļūst arvien sarežģītāka, taču, uzsverot savu dažādību, tie ir pārliecināti, ka pilsētā nodrošina daudzveidīgu un saturīgu naktsdzīvi.

Arī ar aktīvo atpūtu, iespējams, Jelgavā nav tik bēdīgi, kā varētu šķist. Protams, līdzenajā Zemgales centrā nav kalna, kur ierīkot slēpošanas trasi, taču ir iespēja slidot, peldēt, spēlēt tenisu, peintbolu, braukt ar kartingu. Turklāt gaidāms, ka arī lidināties vēja tunelī te varēs pavisam drīz. 

Tas, ka ceturtajā lielākajā Latvijas pilsētā nav kinoteātra, ir trūkums, ko kā būtisku uzsver katrs, kuram lūdzam izvērtēt atpūtas iespējas Jelgavā. Taču izrādās, ka visai nopietni pie šīs problēmas risināšanas ķēries Ainārs Tamisārs, kurš atklāj noslēpumu – kinoteātra izveide pilsētā ir viņa nākamais lielais projekts.

Pirms pieciem gadiem Jelgavā durvis vēra pirmais boulinga centrs, kas raisīja lielu interesi. Tas bija kaut kas pilsētā iepriekš nebijis, piedāvājot aizraujoši pavadīt brīvo laiku. Interese par jaunumu pilsētniekiem patiešām bija, un pēc dažiem gadiem durvis vēra vēl viena boulinga halle. Kaut arī Jelgavā boulings līdz šim tā arī nav kļuvis par sporta veidu, kā tas ir daudzviet Eiropas valstīs, tas piedāvā saturīgu un interesantu atpūtu. Tiesa, šīs atpūtas nodrošinātāji neslēpj, ka arī boulings jelgavniekiem pēdējā laikā vairs īpaši neinteresē.

Grāmatvedības pakalpojumu pirkšanu pie mums uztver ne bez konservatīvisma pieskaņas, kamēr Rietumos ir pašsaprotami atstāt uzņēmuma tiešo funkciju, bet pārējo, sākot ar grīdas tīrīšanu un beidzot ar reklāmas izvietošanu, pirkt no profesionāļiem. Viens no atturības iemesliem ir vēsturiskās saknes – grāmatvežus ierasts uztvert kā savas karaļvalsts pārstāvjus. Grāmatvedības firmu speciālisti atzīst, ka līdzīga attieksme mūsdienās pārgājusi uz ārpakalpojumu sniedzējiem. Vienīgi tagad grāmatveža vietā ir vesela firma, bet detaļās visu darāmo līdz galam neviens tāpat neizprot. Pirms gadiem pieciem Jelgavā oficiālos grāmatvedības uzņēmumus varēja saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem, individuāli praktizējošu pakalpojumu sniedzēju gan netrūka. Pēdējā sakaru katalogā audita un grāmatvedības pakalpojumu sadaļā firmu īpatsvars pārsniedz divus desmitus. Nozares pārstāvji situāciju skaidro gan ar pēdējos gados piedzīvoto ekonomikas izaugsmi, gan to, ka grāmatveži, kas strādājuši mājās, spiesti iznākt no pagrīdes un legalizēties par oficiāliem pakalpojumu sniedzējiem.Iveta Anškina SIA «Agroekonoms» izveidoja pirms vairāk nekā četriem gadiem, jo secināja, ka ar individuālajiem pakalpojumiem nebūs konkurētspējīga. Pasūtītājam vieglāk strādāt ar juridisku, nevis fizisku personu. Uzņēmuma izveides nolūks bija arī atbalsta saņemšanas iespējas. Uz karstām pēdām firma iesaistījās nodarbinātības projektā, kura rezultātā no jauno speciālistu vidus, kas tikuši pie diploma, bet bija bez darba, ieguva trīs jaunas speciālistes. Dagnija Sidraba no SIA «Regnum nodokļu konsultācijas» zina teikt, ka arī algoti grāmatveži dažkārt izvēlas izveidot savu uzņēmumu, lai būtu paši sev saimnieki un atbilstoši vajadzībām racionālāk organizētu darba režīmu.